Edite Kirālja iesaka
Lauks

Jaunā Zētālera grāmata ļauj mirušajiem kapos runāt par savu dzīvi. Visi guļ vienā un tajā pašā laukā un ir saistīti ar mazpilsētu, kā malā viņi atrodas. Viņu stāsti daļēji savijas ar citu mirušo stāstiem. Gan Paulštates nosaukums, gan raksturojums ir veidots pēc Amerikas Luistaunas parauga, kas kalpoja par iedvesmu Edgara Lī Māstersa 1915. gadā izdotajam, slavenajam dzejoļu krājumam “Spūnriveras antoloģija”. Zētālers to izmantoja kā paraugu savai jaunajai grāmatai. Šajā “balsu” krājumā jaušamas Vidējo Rietumu vēsmas. Tajā lasām par vientuļiem cilvēkiem, par attiecībām, kas uzrodas no nekurienes un tur arī beidzas. Rakstīts par atmiņām, kas visas iegrimušas melanholiskā kapu gaismā un kā atmosfēras spriedze divsimt lappušu garumā liek lasītājiem meklēt lielo stāstījuma “loku”.