Berlīnes rakstnieks un universitātes pasniedzējs Toms Millers (Tom Müller) brīvi runā itāliski. Itālija ir kā viņa otrā dzimtene, viņš ir studējis un dzīvojis Pizā un Perudžā. Millera izcilajā un dziļi melanholiskajā debijas romānā Die jüngsten Tage(„Nesenās dienas”), kas tika izvirzīts vācu kabeļtelevīzijas balvai par labāko prozas debiju vācu valodā: Aspekte-Preis, sastopam daudzus itāliešu dzejniekus. Pat Elēnas sunītis ir nosaukts par Pazolīni. Jau kopš 18. gs. Itālija vāciešiem ir sapņu zeme, uz kuru viņi vēlas doties. Millers daudzviet ne tikai spēlējas ar dažādām Itālijas ģeogrāfiskajām vietām, bet arī atklāj dažādas itāliskas klišejas. Īpaša loma grāmatā piešķirta apšaubāmajam dendijam, Pirmā pasaules kara pilotam Gabrielam D`Anuncio (Gabriele D’Annunzio) − dzejniekam, dramaturgam, kā arī Benito Musolīni (Benito Mussolini) mentoram un fašisma slavinātājam: “Ardisco, non ordisco (es nekaļu plānus, es kvēloju).”
Šī Coming-of-Age romāna jaunais varonis Džonatans Buks, kurš tikko zaudējis savu labāko draugu, vislabprātāk gultā lasa D`Anuncio dzeju un sapņo par piedzīvojumiem bagāto laiku gadsimtu mijā. Tolaik pasaule vēl bija jauna un dzīve − neprātīga. Taču tagad tas viss ir vēsture. Autors pārliecinoši runā par tādām svarīgām tēmām kā draudzība, zaudējumi, mīlestība un nāve.