Judita Lērince iesaka
Kincugi

Miku Sofijas Kīmelas romāns „Kintsugi“ ir klasiska kamerspēle: četras personas, māja pie ezera, šķietami harmoniskas virskārtas piesegts nospriegotu attiecību savijums, un beigās nekas vairs nav tā, kā bija sākumā. Geju pāris Makss un Reiks pavada nedēļas nogali savā mājā Ukermarkā, lai kopā ar Reika jaunības mīlestību Toniju un viņa meitu Pegiju atzīmētu savu attiecību 20. jubileju. Četros pirmās personas vēstījumos tiek izstāstīts viņu – alternatīvās ģimenes – stāsts. Kā mākslinieks Reiks iepazīstas ar pedantisko un inteliģento arheologu Maksu, un kā viņš pamet Toniju, kā Tonijs kļūst par vientuļo tēvu un atsakās no savas mūziķa karjeras, un kā Reiks un Makss kļūst par Pegijas tēvočiem. Vienā nedēļas nogalē pie ezera viņu attiecību lūzumu līnijas izgaismojas kā plaisas tējas tasē.

Kincugi ir japāņu daiļamatniecības tradīcija – keramikas lāpīšana ar zeltu. Māksla, kas rada skaistumu no jauna un ļauj saskatīt nepilnības estētiku. Kincugi kā romāna nosaukums ir simbols alternatīvajai ģimenei, kas uz tradicionālās ģimenes sabrukuma fona stājas tās vietā un pārņem tās funkcijas. Tonija, Maksa un Reika izcelsmes ģimenes visas bez izņēmuma ir fragmentāras un disharmoniskas. Bet kincugi simbolizē arī notikumus šajā nedēļas nogalē pie ezera, to, ka no attiecību salūšanas, iespējams, radīsies kaut kas ne mazāk vērtīgs. „Un tajās vietās, kur bija plaisas, lauskas, lūzumi, sazarotās līnijās kā gaismas dzīslas mirdz zelts.”


S. Fischer Verlag