Pāvels Zarihta iesaka
Zvaigzne 111

Varētu domāt, ka 30 gadus pēc Vācijas atkalapvienošanās par šo lielo pārmaiņu laiku viss jau ir pateikts un šī tēma literatūrā jau sen izskanējusi. Tomēr Luca Zeilera jaunākais romāns “Stern 111” pierāda gluži pretējo. Vairāk nekā 500 lappušu plašais daudzdaļīgais vēstījums atklāj Bišofu ģimenes locekļu likteņus, kas aizsākušies Austrumvācijā esošajā Gērā. Ģimeni mēs sastopam Berlīnes mūra krišanas un Vācijas iekšējās robežas atvēršanas laikā, kad romāna galvenais varonis Karls ved savus vecākus uz robežas pārejas punktu. Vecāki nolēmuši doties uz VFR, taču Karlam, gadījumam, ja viņu plāni neizdotos, jāpaliek dzimtajā Tīringenē. Vecāki Inge un Valters cenšas tikt galā ar jauno kapitālistisko realitāti, uzņemas dažādus pagaidu darbus, lai galu galā ļautos savam jaunībā lolotajam sapnim un noslēpumam – izceļošanai uz ASV.
Pa to laiku Karls, pretēji norunai, dodas nevis atpakaļ uz Gēru un rūpējas par vecāku māju, bet tēva vecajā žigulī dodas uz Berlīni, kas tikko sāk atvērties pasaulei. Bez feniņa kabatā viņš ienirst raibajā skvoteru un mākslinieku sabiedrībā, kas pulcējas ap kulta krogu “Assel”, lai pēc sarežģītā sākuma arvien labāk iedzīvotos šajā īpašajā pilsētā ar tikai tai raksturīgo atmosfēru. Tādā veidā Karla stāsts veidojas kā sava veida personīga Berlīnes apvienošanās pirmo gadu hronika, kļūst par piezīmi uz lielo vēsturisko pārmaiņu lappuses malas.
 
Luca Zeilera jaunākā grāmata ir izcila, nobriedusi proza, ko gluži kā Fontānes darbus raksturo lēns episks tēlojums, ironiska distance un skaidri jūtamas simpātijas pret saviem varoņiem. Tam klāt vēl zināšanas par apstākļiem, vietām un cilvēkiem tālaika Berlīnē, kas tiek atsaukti atmiņā visnotaļ jutekliskā veidā. Neskatoties uz to, ka darbs ir situēts noteiktā vēsturiskā kontekstā, tā aktualitāte un pārlaicīgums īpaši atklājas tieši šodien – mūs no visām pusēm ieskaujošas krīzes un arvien plūstošākās realitātes priekšā.
Suhrkamp Verlag