Denīzas Odes debijas romāns “Izkliedētā gaisma” norisinās kādā drūmā Frankfurtes priekšpilsētā netālu no industriālā parka, kas nosaka atmosfēru visā ciematā – klusi krīt rūpnīcas sniedziņš, un visur gaisā jaušams atkritumu sadedzināšanas iekārtas smārds. Te, savā dzimtajā pilsētā, atgriežas vārdā nenosaukta stāstītāja pirmajā personā un atmiņu uzplaiksnījumos stāsta par savu uzaugšanu ķīmiķa un turku ieceļotājas ģimenē. Viņa atceras nedrošos ģimenes apstākļus, noniecināšanas un atstumtības brīžus skolā un ļoti izjusti apraksta grūto ceļu, kas viņai bijis jānoiet, lai vēlāk atgūtu iekavētās zināšanas, pabeidzot vakarskolu. “Izkliedētā gaisma” ir izjusta un aizraujoša grāmata par atstumtību, par svešā sajūtu un spēcīgo vēlmi piederēt. Vienlaikus tas ir arī literārs norēķins par tukšajiem vienlīdzīgu iespēju solījumiem.
