Hamburgā dzīvojošā māksliniece Marijpole piedāvā dzēlīgu satīru – novecojošā sabiedrība ir „pagātne“, tagad visi ir veci. Tādēļ pret vienīgo palikušo bērnu visi izturas kā pret dievību, un valsts sirmgalvjiem piedāvā greznus izstāšanās pakalpojumus, citiem vārdiem – pašnāvības iespējas. Vienu no tām uzrauga eremīts – vīrs, kurš tik ļoti lauza galvu, ka kopā tā saturama tikai ar jostas palīdzību. Tieši pie viņa aizbēg pārlieku sargātais bērns un iepazīst brīvību.
