Trīsdesmito gadu vidū jauna vāciete ierodas Londonā. Viņa nebēg no nacionālsociālisma, taču nepakļaujas arī tā ideoloģijas iespaidam un Anglijā iemīlas melnādainā jauneklī. Uz savas vecmāmiņas mīlasstāsta fona Barbara Jelina vēsta par personas likteni politiski vētrainā laikā. Viņa piemeklējusi attēlus, kas ne tikai rekonstruē toreizējo laikmetu, bet arvien no jauna piedāvā arī grandiozus rāmas poēzijas panorāmas skatus.