Futbols
Olivers Kāns – Pasaules gada labākais vārtsargs un “ceturtdaļlatvietis”

Raksts par Kānu ģimeni laikrakstā “Kurzemes vārds”. Foto ar laikraksta “Kurzemes Vārds” laipnu atļauju
© Kurzemes vārds

Kurš ir slavenākais latviešu futbolists? Atbilde ir – Māris Verpakovskis. Taču tas varētu būt bijis arī Olivers Kāns.

Aleksandrs Velšers

Sākumā neviens tam īsti neticēja. Taču tad skaidrību viesa pats futbola titāns. “Jā, tā ir taisnība. Mana vecmāmiņa ir latviete, un mans tēvs tur ir dzimis,“ pirms Vācijas un Latvijas valstsvienību spēles Eiropas čempionātā futbolā Portugālē 2004. gada jūnijā skaidroja Olivers Kāns.

Savulaik Kāna vectēvs – vācbaltietis Rolfs – strādāja par grāmatvedi Jūras pārvaldē Rīgā un vēlāk vācu kara flotē Liepājā, kur dzīvoja kopā ar savu latviešu sievu – valmierieti Ēriku Alksni. 1943. gada 9. decembrī ostas pilsētā piedzima Kāna tēvs – arī vārdā Rolfs. Otrā pasaules kara laikā ģimene pārcēlās uz Karlsrūi, kur 1969. gada vasarā pasaulē nāca Olivers Kāns.

“Kāni. No Liepājas līdz Karlsrūei” – ar šādu virsrakstu pēc vairāk nekā trīsdesmit gadiem vesels atvērums vietējā laikrakstā “Kurzemes vārds” vēstīja par Kānu ģimenes gaitām. Tajā Ērika Kāna cita starpā stāsta, kā ģimene, Sarkanajai Armijai tuvojoties, kara jukās kopā ar citiem vācu civiliedzīvotājiem no Kurzemes ar kuģi devusies bēgļu gaitās.

Uz kuģa kopā ar Ēriku un mazo Rolfu bija arī viņas vīratēvs Pauls Kāns, kuram Liepājā, vēlāk kara nopostītajā Rožu laukumā 11, piederēja ceļojumu birojs “Baltijas Lloids”. Savukārt Ērikas vīrs Rolfs tika iesaukts armijā un nonāca gūstā. Ģimenes atkalsatikšanās notika jau pēc kara beigām Vācijā.

Ziņa par Vācijas izlases vārtsarga latviešu saknēm bija karsts temats arī citos plašsaziņas līdzekļos. Laikā, kad notika abu valstsvienību spēle, Olivera Kāna un slavenā latviešu uzbrucēja Māra Verpakovska attēli rotāja Latvijas dienas avīžu titullapas. Arī Vācijā rakstīja par “ceturtdaļlatvieti” Kānu.

“Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mani vecāki tur bijuši divas reizes. Viņiem Latvijā joprojām ir kontakti, viņi arī sūta kartiņas ar Olivera autogrāfu,“ Rolfs Kāns juniors tolaik stāstīja vācu medijiem. Latvijā kāda Ērikas Kānas jaunības dienu draudzene stāstīja par viņas nezūdošo interesi par seno dzimteni. Rolfs Kāns seniors savulaik Liepājas mēram uzrakstīja vēstuli latviešu valodā, kurai pievienoja dažas senas ģimenes fotogrāfijas un avīžu izgriezumus, kuros vēstīts par viņa mazdēlu.

Pats Olivers Kāns bijis atturīgāks. Taujāts par savām latviešu saknēm, toreizējais Vācijas izlases kapteinis skaidroja: “Tā ir taisnība, man ir zināma saikne ar Latviju. Jo īpaši, kad apciemoju savus vecvecākus, kuri vāciski joprojām runā ar latviešu akcentu. Taču es jūtos kā vācietis.“

Trīskārtējais IFFHS Pasaules gada labākais vārtsargs un 1996. gada Eiropas čempions par šo savas ģimenes vēstures daļu līdz šim izrādījis niecīgu interesi. “Galu galā man par Latviju nav nekādu atmiņu,” uzsvēris Kāns. Viņa senču zeme joprojām gaida viņa apciemojumu.

Čempionātā Porto Olivers Kāns Latvijai neļāva gūt nevienus vārtus. Spēle beidzās ar 0:0. Un tomēr neizšķirts pret Vāciju Latvijai bija “uzvara” – tas bija pirmais gūtais punkts kādā no Eiropas čempionātiem futbolā un līdz pat šai dienai tiek uzskatīts par lielāko sasniegumu Latvijas futbola vēsturē.