Arhitektūra
Pauls Makss Berči – arhitekts un Liepājas cēlājs

Bez Paula Maksa Berči Liepāja izskatītos pavisam citādi. Vācu arhitekts 19. gadsimta beigās būtiski pārveidoja pilsētas vaibstus. Ar to Latvijas trešā lielākā pilsēta lepojas vēl šodien.

Aleksandrs Velšers

Sv. Annas baznīca, rātsnams, tiesas ēka, pilsētas muzejs, kūrmāja un daudzas citas Paula Maksa Berči (1840-1911) celtās ēkas pat vairāk neka simt gadu pēc viņa nāves joprojām veido Liepājas pilsētas vaibstus. Par savu šodienas izskatu ostas pilsētai pie Baltijas jūras lielā mērā jāpateicas no Berlīnes netālu esošajā Štrausbergas pilsētiņā dzimušajam arhitektam.

Būdams pilsētas arhitekts, Berči vairāk nekā trīsdesmit gadus plānoja un būvēja moderno Liepāju. Pilsētas arhitekta amatā viņš bija stājies 1871. gada martā – laikā, kad tolaik Krievijas impērijai piederošā pilsēta piedzīvoja pārmaiņas. Līdz ar kara un tirdzniecības ostas izbūvi Liepāja tika iekļauta dzelzceļa tīklā. Pilsētā apmetās tirgotāji, ienāca amatniecības un rūpniecības uzņēmumi, kā arī lielās bankas – bija daudz darāmā.

Tika būvētas jaunas fabriku ēkas, noliktavas un sabiedriskās ēkas, piemēram, skolas un tiesu nams. Netālu no pludmales tika uzcelta jauna kūrmāja, izbūvētas peldvietas un promenādes. Pēc Berči projektiem tika uzbūvēti arī grezni dzīvojamie un tirdzniecības nami. Daudzas ēkas celtas no sarkanā ķieģeļa, un tām piemīt skaidra, izteiksmīga forma.

Taču Berči darbība neaprobežojās tikai ar Liepāju. Viņa veikumam pieskaitāmas arī daudzas muižas un baznīcas Kurzemē un citos Latvijas novados. Pirms darbības “vēju pilsētā”, kā mēdz dēvēt Liepāju, viņš vairākus gadus strādāja Rīgā un Rīgas – Vitebskas dzelzceļa līnijas posma būvniecības birojā Daugavpilī. Tur viņš bija ievērojamā arhitekta un mākslas vēsturnieka Vilhelma Neimaņa skolotājs.

Par iemesliem, kas otru vecāko no deviņiem namdara bērniem tolaik atveda uz Baltiju, precīzu ziņu nav. Domājams, tieši lielais pieprasījums pēc būvmeistariem licis Berči jau jaunībā pamest dzimto Brandenburgu. Rīgā viņš ieradās 1860. gadā. Pirms tam viņš Berlīnē bija apmeklējis reālskolu.

Līdzās pilsētas arhitekta pienākumiem Berči pievērsās arī privātiem būvprojektiem – viņš veidojis, piemēram, vairāku pazīstamu Liepājas ģimeņu kapenes. Berči nodibināja arī savu privāto būvbiroju, ko pēc viņa nāves pārņēma dēls Makss, kam pilsēta var pateikties par daudzajām jūgendstila ēkām. Tēva pēdās gāja vēl divi no pieciem Berči dēliem – par arhitektiem kļuva arī Kurts un Gvido Berči.

Berči ģimenes dzīves centrs bija “zaļā māja” tagadējā Peldu ielā. Līdz 1939. gadam, kad Berči ģimene, tāpat kā daudzi citi vācbaltieši, bija spiesta pamest Latviju un tika pārvietota uz Poznaņu, mājā bija dzīvojušas trīs paaudzes. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā Paula Maksa Berči pēcteči atjaunoja kontaktus ar dzimteni – viņa mazmazmeita par arhitektu sarakstījusi ļoti atzinīgi novērtētu grāmatu.

Liepāja šodien lepojas ar Berči atstāto arhitektonisko mantojumu. Pie viņa projektētajām ēkām piestiprinātas misiņa plāksnes, ko rotā Berči paraksts. Bet arī Liepāju, tāpat kā daudzas citas Latvijas pilsētas, skārusi sabiedrības novecošanās un iedzīvotāju izceļošana. Ne mazums savulaik grezno, Berči projektēto rūpniecisko un sabiedrisko celtņu, kas Latvijas vasaras galvaspilsētai tolaik piešķīra lielpilsētas auru, tagad stāv tukšas un pamestas.

Taču tas nekādā mērā nemazina Vecajos kapos apbedītā Berči mūža veikumu. “Reti kāds arhitekts Latvijā ir varējis tādā mērā uzlikt savu zīmogu veselai pilsētai kā Berči,“ uzskata ievērojamais mākslas vēsturnieks Imants Lancmanis. Liepājas apmeklētājiem ir iespēja iepazīt Berči projektētās ēkas, dodoties arhitektam veltītā pastaigā, kuras maršruts pieejams pilsētas tūrisma informācijas birojā. Viņa projektu oriģināli, skices, darījumu un darba grāmatas tiek glabātas un regulāri izstādītas Liepājas muzejā.