Pilsētas ainava
Centrāltirgus – Rīgas vēders
Tas ir lielākais tirgus Baltijā – Rīgas Centrāltirgū ik dienu iegriežas tūkstošiem apmeklētāju. Tā paviljoni glabā daļiņu vācu militārās vēstures.
Aleksandrs Velšers
Piecas iespaidīgās tirgus halles ir viena no visraksturīgākajām iezīmēm Latvijas galvaspilsētas vaibstos. Savulaik jaunuzceltais Rīgas Centrāltirgus bija lielākais un modernākais tirgus Eiropā. Arī mūsdienās tirgus ir ļoti labi apmeklēts – tajā ik dienu iepērkas 80000 cilvēku. Taču paviljonu velvēs ne vienmēr tirgoti pārtikas produkti – Pirmā pasaules kara laikā halles kalpoja par angāriem Prūsijas armijas dirižabļiem.
Nepilnus 200 kilometrus uz dienvidrietumiem no Rīgas esošajā Vaiņodes pagastā 1916. gadā Vācijas ķeizariskā kara flote ierīkoja Vaiņodes dirižabļu lidostu. No turienes vācu dirižabļi veica izlūklidojumus Rīgas jūras līcī un devās kaujas lidojumos, bombardējot Krievijas impērijas stratēģiskos objektus tagadējās Latvijas teritorijā. Šo gaiskuģniecības pionieru novietošanai tika uzbūvēti divi milzīgi angāri. 240 metrus garajām, 47 metrus platajām un 38 metrus augstajām hallēm bija doti nosaukumi no ģermāņu varoņteikām – “Walhalla” un “Walther”.
Pēc Pirmā pasaules kara beigām 1918. gadā un Vācijas impērijas sabrukuma neatkarību ieguvušajai Latvijai vairs nebija pielietojuma gaisa kuģu lidostai. Turpretī Rīgas pilsētai abi cepelīnu angāri lieti noderēja. Starp vecpilsētu un Daugavu izvietotais vecais pilsētas tirgus jau pirms kara vairs neatbilda augošās lielpilsētas prasībām. Beidzot tika pieņemts lēmums par tirgus paplašināšanu un pārvietošanu līdzās Centrālajai dzelzceļa stacijai. Jauno tirgus paviljonu celtniecībā nolēma izmantot abu angāru jumta konstrukcijas. “Walhalla“ un “Walther“ tika aizvesti no Vaiņodes, un no to konstrukcijām tika izveidotas piecas mazākas halles, kuru 20 metrus augstās velves vēl aizvien izskatījās gana iespaidīgi.
Sešus gadus celtais jaunais Rīgas Centrāltirgus savus vārtus apmeklētājiem vēra 1930. gada 2. novembrī. Šodien teju ikviens tūrists izmato iespēju iejukt raibajā tirgus burzmā un atklāt neparastus kārumus un Latvijas īpašās garšas kā ceptus nēģus želejā, cūkas vaigus un bērzu sulu. Taču tā kā cenas tirgū dažkārt ir zemākas nekā lielveikalos, savus dienišķos pirkumus te veic galvenokārt vietējie iedzīvotāji. Lai arī paviljonu iekārtojums rada pieticīgu iespaidu, piedāvājums ir ļoti bagātīgs un plašs. Teritorijā, kurā satilptu desmit futbola laukumi, septiņas dienas nedēļā stendos bagātīgi izlikti svaigi produkti. Katra paviljona īpašo atmosfēru veido tur pieejamās preces – dzīvas zivis, gaļas kalni, dārzeņu un augļu piramīdas vai piena produktiem pilnās aukstumvitrīnas. Kurš kāroto nav atradis paviljonos, var iejukt rosīgajā pūlī tirgus atklātajā teritorijā. Starp sezonas augļiem un dārzeņiem, lētiem apģērbiem un apšaubāmas izcelsmes elektronikas precēm, amatnieku darinājumiem un padomju laika priekšmetiem ikviens atradīs kādu atbilstošu suvenīru vai ciemkukuli.
Centrāltirgū laiks rit citādāk nekā pārējā pilsētā. Tirgošanās un preču piedāvāšana, drūzmēšanās un rakņāšanās pie 3000 stendiem brīžiem kļūst visai temperamentīga. Savus pārsteigumus piedāvā garās rindas – bieži tās parāda, kur pārdod īpaši labas lietas, bet dažreiz tie vienkārši ir vislētākie produkti tirgū. Un nebūs nekāds brīnums, ja pārsvarā krieviski runājošās tirgus sievas produktu tīkotājus mīļi uzrunās par “meitiņu”, “dēliņu” vai “zaķīti” – Rīgas Centrāltirgus apmeklējums patiesi ir neatkārtojams piedzīvojums.