Mūzika
Savulaik nevienam nezināmais kapelmeistars Rihards Vāgners

Biroja ēkā Dzirnavu un Brīvības ielas stūrī kāpņutelpas vitrāža atgādina par Riharda Vāgnera trīs gadus ilgo uzturēšanos Rīgā. Savulaik šajā vietā atradās koka ēka, kurā jaunais komponists dzīvoja.
© Alexander Welscher

Tā bija īsa viesizrāde, ko pirms teju 200 gadiem Rihards Vāgners sniedza kā kapelmeistars. Viņš vēlējās doties plašajā pasaulē. Un tomēr uzturēšanās Rīgā bija zīmīga – gan viņam, gan pilsētai.

Aleksandrs Velšers

Vēl pirms kļūšanas par operu komponistu Rihards Vāgners (1813-1883) cilāja diriģenta zizli Rīgā. 1837. gada augustā divdesmit četru gadu vecumā viņš no Kēnigsbergas ieradās tolaik Krievijas impērijai piederošajā Baltijas metropolē, lai stātos kapelmeistara amatā Rīgas pilsētas vācu teātrī. Taču parādi un strīdi ar teātra direktoru diriģentam no Saksijas jau pēc divām sezonām lika bēgšus pamest pilsētu.

Neraugoties uz īso viesošanos, Rīga bija zīmīgs pakāpiens jaunā komponista karjerā. Te Vāgners sāka darbu pie savas trešās operas “Rienci”, ko vēlāk turpināja Parīzē un kuras pirmizrāde notika 1842. gadā Drēzdenē. Piedzīvojumu pilnajam braucienam ar kuģi uz Londonu pēc pēkšņās aizceļošanas no Rīgas bija lemts kalpot par iedvesmu “Klīstošajam holandietim”.

Arī pirmās arhitektoniskās ierosmes savai “svētajai zālei” – Baireitas festivāla namam – Vāgners smēlies laikā, kad darbojās Rīgas pilsētas teātrī. Tolaik tas bija vācu teātra un muzikālās dzīves centrs mūsdienu Latvijas galvaspilsētā. Vairākkārt pārbūvētajā ēkā ielā, kas vēlāk pārdēvēta komponista vārdā, kopš 80. gadu beigām atrodas Vāgnera zāle. Taču šobrīd avārijas stāvoklī esošās ēkas nākotne ir neskaidra.

Sākotnēji Vāgners dzīvoja šaurā pilsētas dzīvoklī netālu no teātra, no kura 1838. gada pavasarī pārcēlās uz plašu māju Pēterburgas priekšpilsētā uz ziemeļiem no pilsētas centra. Tur viņš sarakstīja pirmos divus cēlienus savam agrīnajam piecu cēlienu darbam “Rienci”, ar kuru pretrunīgi vērtētais mūzikas ģēnijs cerēja izrauties no provinces teātra vides. Viņa mērķis bija Parīze – pilsēta, kas tolaik noteica toni mūzikā.

Tomēr mākslinieciskos panākumus Vāgneram bija lemts gūt krietni vēlāk, un tie – kā savā autobiogrāfijā min pats komponists – dažam labam laikabiedram Rīgā bija visnotaļ liels pārsteigums. Vēl jo vairāk tādēļ mūsdienās pilsēta atceras savu kādreizējo īslaicīgo iedzīvotāju, kas tolaik rīkoja koncertus arī Melngalvju namā.

Komponista 200. jubileju Latvijas Nacionālā opera, kuras skatuves portālu rotā Vāgnera portrets, atzīmēja ar vērienīgu “Nībelunga gredzena iestudējumu”, 2014. gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta, tika izrādīts “Rienci”. Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā apskatāms it kā Vāgnera atstāts diriģenta zizlis.