Pasakas
Rīga – Brēmenes muzikantu mājvieta

Pasakā viņi padzen laupītājus no to mājas mežā. Vecrīgā Brēmenes muzikanti aizdzen Aukstā kara rēgu. Brēmenes muzikantu skulptūru iecienījuši tūristi no visas pasaules.

Katrīna Volške

Latvijas galvaspilsētā Brēmenes muzikanti nevēro laupītājus pie dzīru galda. Rīgā ēzelis, suns, kaķis un gailis ar sašķiebtām sejām lūkojas caur dzelzs priekškara spraugu. Neparastā bronzas statuja 1990. gadā bija Brēmenes pilsētas dāvinājums tās sadraudzības pilsētai Rīgai un toreizējā Padomju Latvijā nonāca tieši pārmaiņu laikā. Vācu Hanzas pilsēta izmantoja iespējas, ko pavēra Padomju Savienības prezidenta Mihaila Gorbačova ievadītā “glasnostj” un “perestroikas” politika. Tādējādi slavenie muzikanti kļuva par priekšvēstnešiem un aculieciniekiem Latvijas atgūtajai neatkarībai.

Vācu mākslinieces Kristas Baumgerteles (*1947) veidotais darbs tika uzstādīts Vecrīgā līdzās Pēterbaznīcai. Skulptūrai, kas pārsniedz cilvēka augumu, ik dienu garām paiet simtiem tūristu. Arī kanclere Angela Merkele Rīgas apmeklējuma laikā 2010. gadā uz īsu brīdi piestāja pie statujas. Dzīvnieku purnu paberzēšana nesot laimi un piepildot vēlēšanās, tāpēc tie spoži mirdz, garāmgājēju daudzo pieskārienu nopulēti.

Pasaku par četriem novecojušajiem mājdzīvniekiem, kas devās prom no savām mājām, lai kļūtu par pilsētas muzikantiem Brēmenē, zina daudzi. Pirmo reizi to 19. gadsimta sākumā pierakstīja brāļi Grimmi. Tulkota dažādās valodās, šī dzīvnieku pasaka kļuva pazīstama visā pasaulē – ar nosaukumu “Brēmenes muzikanti“ arī Latvijā.

Taču šai skulptūrai piemīt ne tikai politisks zemteksts, tā simbolizē arī ilgo saikni starp divām Hanzas pilsētām. Rīgas pilsētu 1201. gadā dibināja Brēmenes bīskaps Alberts fon Bukshēvdens, un kopš tā laika pilsētai ir ciešas tirdzniecības saiknes ar Brēmeni. 19. gadsimtā metropolē pie Baltijas jūras laiku pa laikam pat darbojās Brēmenes konsulāts. Aktīvā pilsētu sadarbība, ko Rīga un Brēmene turpina līdz pat šodienai, līdz ar sadraudzības līguma noslēgšanu 1985. gadā kļuva par tautu saprašanās simbolu starp Austrumiem un Rietumiem.

Taču dzimtās pilsētas sajūtu brēmeniešiem Rīgā uzjunda ne tikai Brēmenes muzikanti. Klīstot pa šaurajām vecpilsētas ieliņām, sastopamas daudzas vēsturiskas paralēles ar vācu sadraudzības pilsētu Vēzeres upes krastos. Pie abu pilsētu rātsnamiem stāv Rolanda statuja, kas simbolizē pilsētas tiesas spriešanas privilēģiju, neatkarību, brīvību, kā arī tirgus drošību un ir Brēmenes pilsētas simbols. Tāpat abu pilsētu ģerboņus rotā to aizgādņa Svētā Pētera debesu valstības atslēgas. Vēsturiskās Hanzas laiku vācu tirgotāju brālības – “Rīgas Melngalvju biedrības” – locekļi pēc piespiedu pārvietošanas 1939. gadā savu jauno mājvietu atraduši Brēmenes Ģildes namā. Biedrības sākotnējā rezidence bija krāšņais Melngalvju nams Rīgā.

Sākotnēji Brēmenes muzikantu skulptūrai, kuras līdziniece – mākslinieka Gerharda Marksa (1889 -1982) veidotā statuja – 1953. gadā uzstādīta pie Brēmenes Rātsnama, Rīgā bija paredzēta cita vieta. Uz vienas no Daugavas salām bija plānots ierīkot Rīgas sadraudzības pilsētu veidotu Draudzības parku. Taču šis plāns tā arī netika īstenots, un tā nu laimes nesējiem no Brēmenes tika ierādīta prominentā vieta vecpilsētā.