Reformācija
Pēterbaznīca – reformācijas šūpulis Baltijā

Mārtiņš Luters ir nozīmīga personība ne tikai Vācijā – arī Latvijā šī baznīcas dumpinieka idejas atstājušas būtisku ietekmi. Pirmo reizi Lutera mācība izskanēja Pēterbaznīcā.

Aleksandrs Velšers

Rīgas Sv. Pētera baznīcu uzskata par reformācijas šūpuli Baltijā. Tikai dažus gadus pēc leģendām apvītā notikuma 1517. gadā, kad Mārtiņš Luters pie Vitenbergas baznīcas durvīm esot pienaglojis savas tēzes, evaņģēliski luteriskā mācība sasniedza Livoniju – tagadējās Igaunijas un Latvijas vēsturisko teritoriju ar spēcīgu vācu augstāko šķiru. Tas bija viens no pirmajiem reģioniem ārpus Vācijas, kurā izplatījās luterānisms – mūsdienās skaitliski lielākā konfesija Latvijā.

Pirmais reformācijas idejas Rīgā sludināja mācītājs Andreass Knopkens (1468-1539). Brandenburgā dzimušais garīdznieks 1522. gada 12. jūnijā Pēterbaznīcā sarīkoja disputu ar vecās mācības piekritējiem par 24 paša sastādītām tēzēm. Neilgi pēc tam Rīgas rāte un pilsoņi iecēla Knopkenu par mācītāju Sv. Pētera draudzē – apejot pastāvošo mācītāju iecelšanas kārtību. 1525. gada 21. septembrī izsludinātā ticības brīvība iezīmēja protestantisma uzvaru.

Reformācija sniedza nozīmīgus impulsus latviešu rakstības un izglītības sistēmas attīstībai. Būtisku lomu tajā spēlējuši tādi vācu mācītāji kā Ernsts Gliks, kuri latviešu valodā iztulkoja Bībeli, katehismu un baznīcas dziesmas. Savukārt Knopkens 1530. gadā kā viens no līdzautoriem laida klajā Rīgas dziesmu grāmatu, kurā bija apkopotas vairāk nekā divdesmit Lutera dziesmas. Dižais reformators pie saviem sekotājiem tolaik vērsies arī nepastarpināti – nostāsti vēsta, ka Rīgu esot sasniegušas septiņpadsmit Lutera vēstules.

Atzīmējot reformācijas 500. gadadienu un pieminot Knopkena darbību, Pēterbaznīcā, kurā atrodas arī Rīgas reformatora kapakmens, tika atklāta piemiņas plāksne. Savukārt laukums baznīcas priekšā, kuram līdz šim nosaukuma nebija, tika nodēvēts par Reformācijas laukumu.