Apgaismība
Gothards Frīdrihs Stenders – apgaismotājs, valodnieks, izgudrotājs

Latvijā Vecā Stendera vārds ir zināms katram skolēnam. Erudītā zinātnieka darbība bija daudzpusīga, un to spēcīgi ietekmēja Vācijā pavadītais laiks. Taču sirdī Stenders palika latvis.

Katrīna Volške

Kad Gothards Frīdrihs Stenders 19. gadsimta vidū uzbūvēja savu “ārkārtīgi ērto veļasmašīnu”, domājams, neviens vairs nebrīnījās par viņa neparasto tieksmi uz izgudrojumiem. Šis vācbaltietis jau pirms tam bija iemantojis slavu daudzās jomās. Kā kultūras popularizētājs, apgaismības ideju nesējs Baltijā un latviešu laicīgās literatūras iedibinātājs Stenders tiek uzskatīts par vienu no ievērojamākajiem 18. gadsimta domātājiem Latvijā.

Stenders dzimis 1714. gadā Lašos netālu no Daugavpils. Kā vācu izcelsmes mācītāja ģimenes atvasei viņa darba gaitas Krievijas impērijā šķita jau iepriekš noteiktas. Taču nerimtīgā vīra dzīves ceļam tomēr nebija lemts tik taisns ritējums - garīdznieka un zinātnieka amats aizveda viņu uz Lietuvu, Helmšteti, Hamburgu, Kopenhāgenu un Sanktpēterburgu.

Divdesmit divu gadu vecumā Stenders pameta dzimteni, lai Jēnā un Hallē studētu teoloģiju, retoriku un senās valodas. Tomēr pirmā darbavieta skolotāja amatā kādā bāreņu namā Hallē viņam negāja pie sirds. Iemantojis brīvdomātāja slavu, Stenders bija spiests šo iestādi pamest un atgriezties Kurzemē. Tur viņš sākumā strādāja par skolotāju, bet vēlāk, no 1744. gada, par mācītāju Birzgales draudzē netālu no Rīgas.

Brīvo laiku Stenders pavadīja, pašmācības ceļā apgūstot zināšanas dažādās nozarēs: mākslā un filozofijā, vēsturē un ģeogrāfijā, tehnikā un alķīmijā, matemātikā un astronomijā. Atzīmējot Stendera 300. jubileju, Latvija gudro autodidaktu godināja ar piemiņas pastmarku un kolekcijas monētu.

18. gadsimta 60. gados Stenders, balstoties jaunā, laicīgā pieejā, izgatavoja globusus Braunšveigas hercogam un Dānijas karalim Frederikam. Dāņiem darinātais Stendera globuss, kura diametrs ir gandrīz viens metrs, tagad glabājas Dānijas Karaliskajā bibliotēkā Kopenhāgenā. Godinot Stenderu trīssimtajā jubilejā, Karaliskā bibliotēka 2014. gadā globusu bija deponējusi Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Rīgā. Tur apskatāma arī atbilstoši oriģinālam izgatavota kopija jau minētajai, savulaik vienai no pirmajām veļasmašīnām.

Saskarsme ar vienkāršo tautu, esot mācītāja amatā, raisīja Stendera interesi par latviešu valodu. Atbilstoši tautas apgaismības idejām, kas tolaik izplatījās Eiropā, viņš iestājās par “vienkāršā cilvēka” lasīt un rakstītprasmes veicināšanu. Šim nolūkam viņš sarakstīja ilustrētu ābeci un tulkoja baznīcas dziesmas, pasakas un stāstus no vācu valodas latviešu valodā. 1761. gadā Braunšveigā publicētajā Stendera latviešu valodas gramatikā ietverts iespaidīgs sakāmvārdu, mīklu un latviešu mitoloģijas krājums. Divdesmit astoņus gadus vēlāk Stenders publicēja “Latviešu leksikonu”, kas gandrīz simt gadus kalpoja par fundamentālu darbu.

Līdzās Johanam Gotfrīdam Herderam (1744-1803) Stenders bija pirmais valodnieks, kas analizēja un tulkoja latvju dainas. Vecais Stenders mūžībā aizgāja savā dzimtenē 1796. gadā 81 gada vecumā. Uz viņa kapakmens rakstīts: “Sche aprakts G. F. Stenders, Latwis.”