Reliģija
Ikšķiles baznīca – “pirmā Latvijas apustuļa” darbības vieta

Skats no krasta uz Ikšķiles baznīcas drupām.
© Ikšķiles tūrisma informācijas centrs

Domājams, ka Ikšķiles baznīca ir pirmais un senākais vācu atstātais nospiedums Latvijā. No turienes pirms vairāk nekā 800 gadiem aizsākās Baltijas kristianizācija.

Aleksandrs Velšers

Dienvidaustrumos no Rīgas uz Daugavas vidū uzbērtas salas atrodas Ikšķiles baznīcas drupas. Baznīca un blakus esošā pils bija pirmās mūra celtnes Baltijā. To celtniecību 12. gadsimta beigās rosināja sludinātājs Meinards no Zēgebergas, kas kristietību izplatīja miermīlīgā veidā. Savas vizītes laikā Latvijā 1993. gadā pāvests Jānis Pāvils II viņu kanonizēja un nodēvēja par “pirmo Latvijas apustuli”.

Saskaņā ar Indriķa hroniku Meinards no jūrniekiem un tirgotājiem bija dzirdējis nostāstus par līviem un citām baltu ciltīm, ar kurām tie tirgojās. Viņš nolēma pievērst pagānus kristietībai un kopā ar vairākiem mūkiem devās ceļā pāri Baltijas jūrai. Netālu no tagadējās Ogres sludinātājs 1184. gadā lika uzcelt baznīcu, neilgi pēc tam sekoja pils būvniecība Daugavas labajā stāvkrastā. Baznīcas un pils celtniecībai meistarus ataicināja no Gotlandes.
 
Misijas darbam sākotnēji nebija panākumu. Daudzi baltu cilšu pārstāvji atteicās kristīties vai atgriezās pie savas pagāniskās ticības. Misionāriem un 1186. gadā par Ikšķiles bīskapu ieceltajam Meinardam nereti nācās patverties pilī, lai aizsargātos no uzbrukumiem. Jaunajai ticībai bija lemts izplatīties tikai vēlāk – ar uguni un zobenu.
 
Baznīca vairākas reizes postīta karos, bet laika gaitā atjaunota un vairākkārt pārbūvēta. Pirmā pasaules kara laikā tā 1916. gadā nopostīta gandrīz pilnībā. Saglabājušās vairs tikai baznīcas drupas, kas pēc ūdens līmeņa paaugstināšanas Daugavā atrodas uz salas.