Pērtiķi mūsu galvā

Pērtiķi mūsu galvā
Pastāvīga novēršanās no darba? Tad noteikti vainīgs ir pērtiķis jūsu galvā! | Foto (Detail): Unsplash © Jamie Haughton

Ko ar mums izdara viedtālrunis, kad to arvien biežāk lietojam? Kā tas ietekmē mūsu galvu un ķermeni? Līvena Kvina (Liwen Qin) grib noskaidrot patiesību.

Viens no visjautrākajiem TED-Talks video, ko esmu redzējusi, ir blogera Tima Urbāna uzstāšanās. Viņš stāsta par to, kā viņš pastāvīgi cīnās ar prokrastināciju, proti, darba atlikšanu uz vēlāku laiku, un salīdzina savu tieksmi novilcināt ķeršanos pie darba ar pērtiķi, kas pastāvīgi grib balvā kārumu. Vienīgais, kas Timu pasargā no uzmanības novēršanas, ir “panikas monstrs” - nervozs radījums, kurš vienmēr pašā pēdējā mirklī pirms darba nodošanas viņa galvā iebļaujas: “ĀĀĀĀāāāāā!”

Es ļoti labi zinu, kas ir mans pērtiķis: manās smadzenēs haosu rada internets, it īpaši sociālie mediji. Kad es strādāju, es tikai reizumis meklēju tūlītēja apmierinājuma avotus (piemēram, uzkodas), toties esmu ievērojusi, ka mana roka nemitīgi sniedzas pēc viedtālruņa, un es kā narkomāns kontrolēju, kas notiek sociālajos tīklos.

Algoritmi ir paškontroles bende

Nav vēl pietiekami daudz zinātnisku pētījumu par to, kāda ir saistība starp uzmanības deficīta sindromu (UDHS) un interneta lietošanu. Saskaņā ar Kalifornijas zinātnieku 2018. gada ziņojumu, pastāv zināma saistība starp pārāk lielu mediju izmantošanu un UDHS simptomiem pusaudžiem.

Pētnieki izsakās piesardzīgi, bet ļauj secināt, ka modernie mediji „novērš uzmanību no galvenajiem uzdevumiem. Pastāvīga uzmanības novēršana var ietekmēt normālu uzmanības un koncentrēšanās prasmju attīstību.“ Tāpat viņi pieņem, ka „modernie digitālie mediji kopumā ļoti veicina pieradumu ātri saņemt atbildi, kas var būt traucējošs faktors impulsu kontrolei un pacietības audzināšanai.“

Sociālie mediji grib tikai vienu: notvert mūsu uzmanību, lai tādējādi varētu nopelnīt naudu. Vēsturiskā skatījumā jaunā meklēšana un paaugstināts spriedzes līmenis cilvēkam radīja evolucionāras priekšrocības, bet mūsdienās mūs izmanto un iesprosto datoru algoritmi. Arvien grūtāk izdodas saglabāt paškontroli, jo tehnoloģijas arvien labāk apgūst mūsu vēlmes un burtiski iesūc mūs melnajā caurumā.

Galu galā visi jūtas pastāvīgi apdraudēti vai ir uzbrukuma gaidās

Mīlīgi zvēriņi, stilīgs apģērbs, smieklīgi video, sensācijas... tas viss nebūt neveicina mūsu uzmanības noturību. Pirms desmit gadiem Ķīnas internetveikalu firmas bija izpētījušas, ka vidēji lietotājs neskatās video, kas ilgst vairāk par 7 minūtēm. Šodien vienā no populārākajām Ķīnas sociālo mediju platformām Douyin 60 sekunžu ilgs videoklips tiek definēts kā "garš video".

Un vēl ļaunāk: ja YouTube pamana cilvēku, kurš bieži skatās noteikta politiska satura video, tas piedāvā vēl citus video ar vēl radikālāku saturu, lai rosinātu spēcīgākas reakcijas. Cilvēki pēc dabas ir ieprogrammēti asi reaģēt, jūtot vajadzību sevi aizstāvēt - paaugstinās adrenalīns, paātrinās sirds ritms, un tā nu arvien ilgāka kļūst uzkavēšanās tiešsaistē, lai šo pieredzi atkārtotu. Šis mehānisms ir panācis, ka sabiedrība arvien vairāk polarizējas. Galu galā visi jūtas pastāvīgi apdraudēti vai ir uzbrukuma gaidās.

Ik sekundi - vienpadsmit jauni lietotāji sociālajos medijos

Ja šodien kāds saskaitītu, cik ilgi cilvēce līdz šim ir pabijusi tiešsaistē, tad kopā iegūtu miljardu gadu. Ik sekundi no jauna sociālajos medijos piesakās vienpadsmit jauni interneta lietotāji. Mēs esam lasījuši, skatījušies un apsprieduši krietni vairāk ziņu nekā cilvēki pirms pāris gadsimtiem, taču pērtiķi mūsu smadzenēs iegūst arvien lielāku kontroli.

Ja mēs labāk apzinātos, kā šie pērtiķi uzvedas, mēs varētu attīstīt dažādas viņu audzināšanas metodes. Atbildību vajadzētu uzņemties arī tiem tiešsaistes uzņēmumiem, kas gūst labumu no viltus ziņu izplatīšanas un tādējādi veicina sociālo polarizēšanos. Tomēr mums joprojām ir jāaizstāv vārda brīvība – un tas ir smalks līdzsvars. Īsumā, mums ir jāpalielina izpratne un jāregulē noteiktas lietas, bet, to darot, mēs nedrīkstam pazaudēt prieku.