Svens Instinske, Hamburgas pilsētas bibliotēka
Kādi uzdevumi bibliotēkām būs jāveic nākotnē? Hamburgas pilsētas bibliotēkas tīmekļa vietnes un e-pakalpojumu nodaļas vadītājs ir pārliecināts: liela nozīme būs jauniem veidiem pakalpojumu un resursu reklamēšanā, kā arī jautājums, kā nodrošināt vienotu piekļuves punktu zināšanām.
Kāds ir Jūsu ceļš līdz bibliotēkai? Kā Jūs kļuvāt par bibliotekāru?
Mana pirmā saikne ar bibliotēku bija vēl tad, kad gāju uz skolas bibliotēku, kur mēdzu pildīt savus mājasdarbus. Vēlāk iestājos universitātē Hamburgā, kur studēju bibliotēkzinātni un informācijas zinātni. Agrāk studijas publisko bibliotēku un akadēmisko bibliotēku jomā atšķīrās, taču tagad tas tā vairs nav. Tāpēc deviņdesmitajos gados bija jānolemj, vai izvēlēties publisko bibliotēku vai akadēmisko bibliotēku studiju virzienu. Es izvēlējos publisko bibliotēku virzienu.
Savas karjeras sākumā sniedzu informācijas pakalpojumus parlamentam, bet drīz vien sāku strādāt publiskajā bibliotēkā, jo pirmajā darbavietā biju pieņemts darbā tikai uz noteiktu termiņu (Vācijā, stājoties darba attiecībās, tiek slēgt līgums uz ierobežotu laiku). Pēc kāda laika sāku vadīt nelielu filiālbibliotēku, tad sāku strādāt centrālajā bibliotēkā un kļuvu par Datubāzu un informācijas pakalpojumu nodaļas vadītāju. Tagad vadu Hamburgas pilsētas bibliotēkas tīmekļa vietnes un e-pakalpojumu nodaļu – esmu Head of the Web.
Ja Jums būtu jāizvēlas – vai Jūs lasītu iespiesto vai elektronisko grāmatu? Kāpēc?
Es lasu gan iespiesto grāmatu, gan elektronisko. Lielākoties zinātniskās grāmatas lasu e-grāmatu formā, bet daiļliteratūru lasu iespiestas grāmatas formā.
Kāda būs nākotnes bibliotēka un bibliotekāra profesija?
Nākotnes bibliotekāriem būs jāmeklē veidi, kā reklamēt savus pakalpojumus un resursus. Būs jādomā, kā nodrošināt vienotu piekļuves punktu zināšanām. Publiskajām bibliotēkām jāsaprot, ka jāiegulda savi finanšu līdzekļu bibliotēkas pakalpojumu un resursu marketingā. Savā prezentācijā es parādīju vairākus jaunus veidus, kā to izdarīt, kā radīt jaunu bibliotekāra tēlu.
Kā digitālo pārmaiņu process ir ietekmējis mūsdienu sabiedrību?
Mūsdienās daudzi cilvēki izmanto iPad vai viedtālruni. Daudziem maniem draugiem mājās nav datora, bet viņi izmanto planšetes vai viedtālruņus. Es ceru, ka nākotnē es izmantošu arī citas iekārtas, pie kurām šobrīd vēl neesmu pieradis.
Raksturojiet, lūdzu, kā ir mainījušies cilvēku lasīšanas paradumi!
Tas ir labs jautājums. Daudzi mūsu klienti lasa gan iespiesto, gan elektronisko grāmatu. Savukārt, lielai daļai manu draugu, kuri nav saistīti ar bibliotēku, bet kuri strādā kompānijās un Web dizaina jomās, nav bibliotēkas lasītāja karte. Un tad es viņiem stāstu par iespējām, kā var izmantot publisko bibliotēku. Kad pastāstīju par e-grāmatām, tad beidzot arī viņi kļuva par bibliotēkas lasītājiem, neskatoties uz to, ka par bibliotēkas lasītāja karti ir jāmaksā gada maksa.
Kurš, Jūsuprāt, ir vislabākais e-pakalpojumu un digitālo resursu mārketinga veids?
Mums ir jāizmēģina visdažādākie mārketinga veidi. Agrāk izmantojām tikai tradicionālus veidus, piemēram, izdales lapiņas, bet man šķiet, ka mums ir jāmeklē arvien jauni marketinga paņēmieni. Viens no tādiem varētu būt sociālie mediji vai arī t.s. partizānu mārketings. Mums ir jāizmēģina un jāizvēlas, kurš no tiem ir vispiemērotākais. Runājot ar amerikāņu, britu vai skandināvu kolēģiem, visi saka vienu un to pašu – ja agrāk bibliotēka bija orientēta uz krājumu, tad tagad ir notikušas pārmaiņas, jo bibliotēkas centrā ir cilvēks.