Irena Kriviene, Viļņas Universitātes bibliotēka

Intervijā Viļņas Universitātes bibliotēkas direktore runā par bibliotēku kā vietu, kur viss strauji mainās, par lasīšanas kultūru, kurā vietu rod gan e-grāmatas, gan drukātās grāmatas un par bibliotekārā darba perspektīvām.

Kāds ir Jūsu ceļš līdz bibliotēkai? Kā Jūs kļuvāt par bibliotekāri?

Mans ceļš līdz bibliotēkai varētu izklausīties nedaudz neparasts, jo bibliotēkā nokļuvu nejauši. Kad beidzu skolu, gribēju studēt vācu valodu Viļņas Universitātē, bet mani nepieņēma dienas studiju grupā, piedāvāja studēt vakara nodaļā, bet tādā gadījumā man vajadzēja atrast darbu. Uzzināju, ka ir brīva vieta Viļņas Universitātes bibliotēkā un sāku te strādāt. Sākumā domāju, ka tas būs darbs tikai studiju laikā, bet beigās paliku šeit pavisam. Bibliotēka ir vieta, kur viss strauji mainās. Informācijas sektorā var daudz paveikt, taču nemitīgi jāpilnveido sevi – jāmeklē jauni risinājumi, jāmācās. Mēs zinām, kādu ietekmi rada jaunās informācijas tehnoloģijas uz katru cilvēku. Ja vēlies neatpalikt, tev visu laiku ir jāapgūst jaunais. Bibliotēka ir tā vieta, kur cilvēki nāk pēc informācijas. Tātad bibliotēku informācijas speciālistiem ir jābūt piekļuvei jaunai informācijai, jaunām zināšanām.

Ja Jums būtu jāizvēlas – vai Jūs lasītu iespiesto vai elektronisko grāmatu? Kāpēc?

Man ir vienalga, vai izvēlēties fizisko vai elektronisko grāmatu, jo pats svarīgākais informācijas ieguvē ir ātri iegūt sev nepieciešamo informāciju. Tomēr vēl jāņem vērā faktors, vai gribu iegūt profesionālo informāciju vai vienkārši lasīt daiļliteratūru savam priekam. Zinu, ka jaunākā informācija, kas saistīta ar manu profesiju plašākā apjomā būs pieejama elektroniskajos informācijas resursos. Savukārt, ja man vajadzētu izvēlēties kādu daiļliteratūras grāmatu, tad es tomēr izvēlēšos, pirmkārt, tieši drukāto grāmatu. Man patīk, ka grāmatai ir sava smarža un skaņa, pāršķirot lapas. Šī semantiskā saikne ir ļoti patīkama. Turklāt, šī sajūta ļauj atgriezties bērnībā, jaunībā – tās ir nostalģiskas atmiņas par labajiem laikiem. Man šķiet, ka mūsu kultūra vēl nav tik ļoti attīstījusies, lai grāmatas lasītu tikai un vienīgi uz e-lasītājiem. Iespējams, pēc daudziem gadiem man būs vienalga, kāda veida grāmatu lasīt, bet pagaidām vakara lasīšanai es izvēlos papīra grāmatu.

Kāda būs nākotnes bibliotēka un bibliotekāra profesija?

Arī šajā ziņā viss ir ļoti mainīgs. Jau tagad bibliotekārā profesija ir ļoti izmainījusies salīdzinot ar to, kāda tā bija 3-5 gadus atpakaļ. Kāpēc es tā saku, esmu runājusi par mūsu jauno bibliotēku - Zinātniskās informācijas komunikācijas centru. Ir tāds viens vienkāršs piemērs: šī bibliotēka ir aprīkota ar jaunāko tehnoloģiju un pat tad, kad tu atnāc uz bibliotēku, pirmā vieta, kur tu dodies, lai kaut ko pajautātu, ir informācijas punkts. Bibliotekāriem, kuri šajā informācijas punktā strādā, jau tagad ir ļoti daudz jāzina. Viņiem ir jāprot atrast informāciju elektroniskajos resursos, jāmāk pateikt, kā pieslēgties wi-fi tīklam cilvēkiem, kas atnāk ar saviem datoriem, jāprot pastāstīt un konsultēt lietotāju, kā izdrukāt, kā kopēt, jo bibliotēkā visur atrodas multifunkcionālās kopēšanas iekārtas, ir jāzina daudz specifisku lietu. Esam mēģinājuši šajā informācijas punktā pieņemt darbā nedaudz vecākus cilvēkus, jo jaunieši ir nepastāvīgi, viņi pāriet uz citu amatu, ja vien ir tāda iespēja - viņi veido karjeru. Tāpēc nolēmām, ka informācija punkta pozīcijā jāpieņem nedaudz vecākus cilvēkus, jo ir cerība, ka viņi tur paliks uz daudz ilgāku laiku. Taču šis plāns neizdevās, jo gados vecāki cilvēki nespēja strādāt ar dažādiem informācijas resursiem un elektroniskajiem pakalpojumiem. Es pārstāvu universitātes bibliotēku, tāpēc mēs veidojam institucionālo repozitoriju un pētniecisko datu arhīvu. Tas nozīmē, ka nākotnē mums būs nepieciešami datu menedžeri jeb pārvaldītāji, kas strādās nevis ar tradicionālajiem informācijas resursiem, bet tieši ar datu pārvaldību. Protams, ir sfēra, kura ļoti mainās – darba stils. Un būs nepieciešamas citas kompetences bibliotekārajā darbā. Nākotnē bibliotekāriem būs jākļūst par konsultantiem, kuri zina veidus, kā atrast informāciju. Bet ne tādā nozīmē, kā vienkārši atrast un atnest lasītājam grāmatu. Tas vairs universitātes bibliotēkā nebūs nepieciešams. Grāmatas no plauktiem lietotāji var paņemt paši. Lietotājiem vajadzēs ieteikt, kur vēl var atrast nepieciešamos resursus.

Raksturojiet, lūdzu, kā ir mainījušies cilvēku lasīšanas paradumi!

Lasīšanas paradumi ir ļoti mainījušies. Tagad studenti, jaunieši, kuri nāk uz bibliotēku, nelasa tā, kā to dara cilvēki, kuri ir vecāki. Manas paaudzes cilvēki parasti izlasa grāmatu no sākuma līdz beigām. Tomēr tagad cilvēki lasa fragmentāri. No vienas grāmatas, piemēram, cilvēkiem ir vajadzīga viena rindkopa vai nodaļa, bet attiecīgi visu pārējo viņi nemaz nelasīs. Tas saistīts ar to, ka dzīves temps ir ļoti dinamisks. Cilvēki atmet to, kas nav būtisks tajā brīdī. Lasa tikai to informāciju, kura ir nepieciešama šeit un tagad.