Pilsētvides atjaunošana Rīgā
Rīgas perspektīva

Latvijas politiskās un ekonomiskās pārmaiņas pēc 1991. gada atstājušas būtisku ietekmi uz Rīgas pilsētvides struktūru. Pēc neatkarības atgūšanas galvaspilsēta pārtapa par sarūkošu pilsētu, laikā no 1991. līdz 2013. gadam zaudējot apmēram 200000 iedzīvotāju.

Īpašumu denacionalizācijas un privatizācijas procesa gaitā vecās rūpnīcas un strādnieku mājokļi tika pamesti, tādējādi radot problēmu, – daudzas nolaistas teritorijas, kuras rīdzinieki dēvē par “graustu rajoniem”. Lielākais izaicinājums ir koka ēkas – vārīgākā arhitektoniskā mantojuma daļa –, kas “moderna” komforta trūkuma dēļ pēdējo gadu laikā atstātas novārtā.

Runājot par Rīgas ēku fondu, pašlaik eksistē trīs galvenās interešu grupas: valsts, kuras īpašumā ir gandrīz tikai administratīvās ēkas, pilsēta, kuras politika ir mājokļu privatizācija, kā arī privātīpašnieki, kas šobrīd ir ietekmīgākie spēlētāji nekustamā īpašuma tirgū.

Piecas no turpmāk aplūkotajām iniciatīvām, pagaidu izmantošanas un pārveides projekti KKC, Totaldobźe, kim?, RIXC un Tabakas Fabrika, 2013. gadā, atsaucoties Goethe-Institut aicinājumam, sanāca kopā projekta „Empty Spaces“ ietvaros, lai diskutētu par Rīgas tukšo platību iespējām un nākotnes perspektīvām. Viens no diskusiju galvenajiem secinājumiem bija, ka pilsētas aktivitāti bremzē tiesiskie ierobežojumi (piemēram, aizliegums investēt privātīpašumā), bet aktīvākā interešu kopiena nāk no privātā sektora, it sevišķi no nelieliem uzņēmumiem.

Ķīpsala

Ķīpsala, LV-1048 Riga
56.956431, 24.081023
  Viens no pilsētvides atjaunošanas veiksmes stāstiem ir Ķīpsala, Daugavas sala Rīgā. Te ietekmīgākais spēlētājs ir bijušais premjerministrs Māris Gailis. Tomēr pēdējās desmitgades laikā salas vecākajai daļai nācies saskarties ar ģentrifikācijas negatīvajiem blakusefektiem; laika gaitā iedzīvotāju sociālais sastāvs ir nomainījies pilnībā. Dažas ēkas tikušas restaurētas, atgūstot oriģinālo izskatu, citas – papildinātas ar modernām piebūvēm, vēl citas – pārvietotas uz šejieni no Rīgas centra.

Kalnciema kvartāls

Kalnciema iela 35, LV-1046 Riga
56.943476, 24.06671
  Rīgas Kalnciema kvartāls aizsākās kā firmas BC grupa privāta iniciatīva ar mērķi atjaunot vairākas nolaistas, valsts īpašumā esošas koka ēkas. Iniciatīva ieguva valsts finansējumu 2006. gadā, kad Rīgā notika NATO samits un valdība saskatīja nepieciešamību padarīt skaistāku ceļu no Rīgas lidostas uz pilsētas centru. Tagad atjaunotajā kvartālā notiek kultūras aktivitātes un publiski pasākumi.

Mūrnieku iela

Mūrnieku iela, LV-1009 Riga
56.953529, 24.147112
  Pašvaldības finansēts renovācijas projekts tika īstenots Mūrnieku ielā, kas joprojām ir daļa no strādnieku apdzīvotā rajona un saglabājusi autentiskumu gan attiecībā uz arhitektūru, gan iedzīvotāju struktūru. Te saglabājusies gan kādreizējā rūpniecības laikmeta romantika, gan prostitūcijas un narkotiku tirdzniecības problēmas. Taču rekonstruēto ēku klātbūtne daļā iekšpagalmu šajā apkaimē radījusi kopumā pozitīvu atmosfēru.

Sadarbojoties valdībai un pašvaldībai ERAF finansējuma ietvarā, tika uzbūvēts koka ēku renovācijas centrs “Koka Rīga”. Centra mērķis ir kalpot kā viedokļu apmaiņas platformai starp arhitektiem, restauratoriem, pieminekļu aizsardzības speciālistiem, būvniekiem un attīstītājiem. Nākotnē šai pašvaldības institūcijai jādarbojas kā interešu grupai, kas ar lekciju, pasākumu un publikāciju starpniecību rosinātu plašākas publiskās diskusijas par būtiskiem jautājumiem.

Kaņepes Kultūras centrs

Skolas iela 15, LV-1010 Riga
56.958174, 24.118552
  Pēdējo gadu laikā Rīgā kopumā vērojama iniciatīvu veidošanās no apakšas. Spilgts piemērs šai attīstības tendencei ir Kaņepes Kultūras centrs (KKC). KKC izvietots 19. gadsimta koka ēkā kādā klusā Rīgas centra sānielā. Nevalstiskajai organizācijai, ko vada Dāvis Kaņepe, radās iespēja ar izdevīgiem nosacījumiem nomāt kādreiz pussagruvušo ēku. KKC piesaista konkrētu mērķgrupu – divdesmitgadniekus un trīsdesmitgadniekus. Centrs dibināts pēc privātas iniciatīvas, tas darbojas neatkarīgi un piedāvā plašu pasākumu programmu, kā arī alternatīvu kino klubu.

Totaldobže

Balasta dambis 3, LV-1048 Riga
56.948427, 24.086537
  Mākslinieku iniciatīva Totaldobže, ko aizsāka Kaspars Lielgalvis, pašlaik uztur vairākas mākslinieku darbnīcas, kafejnīcu un pasākumu telpas kādreizējās VEF rūpnīcas teritorijā Rīgas centra nomalē. Bijusī valsts elektrotehniskā fabrika, kas pirms Pirmā pasaules kara bija dibināta kā AEG Krievijas filiāle, pēc Padomju Savienības sabrukuma pārvērtās par haotisku un nolaistu teritoriju. Nesenā ekonomiskā krīze un sarežģītais īpašumtiesību statuss apstādināja īpašnieka attīstības plānus. Šī situācija noveda pie ļoti izdevīgas īres maksas, reizēm pat tikai 1 eiro mēnesī. Tā kā ēkā līdz šim nav apkures, pasākumu telpas ik gadu no novembra līdz martam nākas slēgt.

[Redakcijas piezīme: Mainoties īres situācijai VEF teritorijā, Totaldobže kopš 2014. gada pavasara pārcēlies uz jaunām telpām kādreizējā Preses namā, kas atrodas Daugavas kreisajā krastā un jau vairākus gadus stāv tukšs. Pasākumu vajadzībām mākslinieki un brīvprātīgie iekārtojuši vairākas telpas. Taču arī šī vieta ir drīzāk vasaras mītne, nevis ilgtermiņa risinājums; īres līgums ir spēkā tikai līdz 2014. gada septembrim.]

Spīķeri

Maskavas iela 6, LV-1050 Riga
56.942622, 24.115162
  Laikmetīgās mākslas centrs kim?, kura nosaukums veidojas no jautājuma „kas ir māksla?” pirmajiem burtiem, atrodas vienā no Spīķeru kvartāla ēkām netālu no Vecrīgas. Taču programmas direktore Zane Onckule labprātāk uzmeklētu piemērotu, pārvērtībām mazāk pakļautu vidi, kas neprasa pūles atjaunot visas panīkušās ēkas. Seno noliktavu īpašnieku politika nav īpaši labvēlīga nekomerciāliem nomniekiem. Tādēļ nav izslēgts, ka turpmākā attīstība varētu izvērsties par labu komerciāliem projektiem, nevis kultūras idejām.

Vienā no spīķeru ēkām atrodas arī jauno mediju kultūras centrs RIXC, taču telpas publiskiem pasākumiem tam ikreiz nākas meklēt no jauna. RIXC cer, ka viena no spīķeru ēkām, kas joprojām atrodas pilsētas īpašumā, nākotnē tiks nodota centra rīcībā.

Tabakas Fabrika

Miera iela 58, LV-1013 Riga
56.966959, 24.134624
  Tabakas fabrika, valstij piederošs nekustamais īpašums interesantā apkaimē, bija tukša vairāk nekā desmit gadu. 2011. gadā tika izsludināts publisks radošo industriju biznesa ideju konkurss kādreizējās fabrikas teritorijas attīstībai. Uzvarētāju komanda Oļega Ņikitina vadībā izstrādājusi piemērotu koncepciju, taču vairākkārtējas ministriju atbildīgo amatpersonu maiņas dēļ būtiski lēmumi par Tabakas fabrikas nākotni joprojām nav pieņemti. 2014.g. notiek būvdarbi, lai daļu ēkas pārbūvētu Jaunā Rīgas teātra vajadzībām – uz laiku, kas nepieciešams, lai pārbūvētu teātra ēku Rīgas centrā, kas varētu būt 3-4 gadi.