Claim Goethe Institut Claim Goethe Institut

Latvija

Raksti
 Tavas atmiņas Latvijas nākotnei

Tavas atmiņas Latvijas nākotnei © Goethe-Institut Riga / Alexey Murashko







Līdz 2016. gada beigām šajā sadaļā tiks publicēti raksti par atmiņas kultūru Latvijā un Vācijā.
 

Kolektīvās atmiņas Latvijā Piedot un piedalīties

Piedot un piedalīties - kolektīvās atmiņas Latvijā Foto (Ausschnitt): © Maret Hosemann, flickr.com, CC BY 2.0 Diskusijas par atmiņu saturu Latvijā lielākoties tiek veidotas etnisko kopienu ietvaros, kuriem politikas valodā nereti tiek piešķirtas etniski monolītu atmiņas kopienu īpašības.

Atmiņa Vācijā Ko tas nozīmē – atcerēties? Saruna ar Aleidu Asmani

Aleida Asmane; foto (fragments): Jussi Puikkonen/KNAWKNAW Koninklijke Nederlandse Akademie van Wetenschappen; CC BY 2.0, via Wikimedia Commons Foto (fragments): Jussi Puikkonen/KNAWKNAW Koninklijke Nederlandse Akademie van Wetenschappen; CC BY 2.0, via Wikimedia Commons Kulturoloģe un literatūrzinātniece Aleida Asmane skaidro jēdzienus “atcerēšanās” un “atmiņa”.

Aleidas Asmanes grāmata Jaunā nepatika pret atmiņas kultūru

Aleidas Asmanes grāmata "Das neue Unbehagen an der Erinnerungskultur" vācu valodā, publicēta izdevniecībā Verlag C.H.Beck, 2013 © Goethe-Institut Riga Pasaulē vācu atmiņas kultūra tiek uzskatīta par veiksmes stāstu un piemēru. Tomēr Vācijā tā arvien biežāk raisa nepatiku un īgnumu. Aleida Asmane pauž nostāju par šīm diskusijām.

Atmiņa NO KOLEKTĪVĀS PIE KULTŪRAS ATMIŅAS

Kad nomirst laikmeta liecinieki, memoriāli un vēsturiskas gadskārtas kļūst par atmiņas kultūras forumiem. Vācijā publiskā atmiņa par nacionālsociālisma laiku drīzāk kļuvusi vēl intensīvāka.
 

Atcere Latvijā Nesamierināmi pagātnes stāsti

Svētā Georga lenta un Latvijas karogs – divu konkurējošu piemiņas rituālu simboli Latvijā. © Goethe-Institut Riga / L. Urme Otrais pasaules karš šobrīd ir Latvijas sociālās atmiņas svarīgākais mezglpunkts, kurā cieši sasējušies nesamierināmi pagātnes stāsti.

Kara traumas Mantotās atmiņas

Bērnudārza bērni 1961. gadā Foto (fragments): © Bundesarchiv Otrā pasaules kara pēdas līdz pat mūsdienām saglabājušās daudzās ģimenēs, līdz pat otrajai un trešajai paaudzei. Žurnāliste Sabīne Bode “kara paaudzes mazbērnu” nedrošību skaidro ar psiholoģiski nepārstrādāto vecāku un vecvecāku pieredzi.

Memoriālie muzeji Latvijā Piemiņas glabātāji

Žaņa Lipkes memoriāls Foto: Ansis Starks © Žaņa Lipkes memoriāls Nedaudzie muzeji un memoriāli Latvijā, kas saistīti ar holokausta piemiņu, katrs veidojies kā diskusija ar sabiedrības priekšstatiem un stereotipiem par ebrejiem un šīs tautas iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā.

Postsociālisma valstu memoriālie muzeji Šķietami paradoksāla uzdevuma priekšā

Jasenovacas memoriālais muzejs Horvātijā. Foto (fragments): Pino, flickr.com, CC BY-SA 2.0 Līdz ar 1989. gada notikumiem postsociālisma valstīs Eiropā tika ierīkoti daudzi memoriālie muzeji. Aplūkojot desmit valsts finansētus muzejus, Ljiljana Radoniča pēta, kā tiek atspoguļots Otrais pasaules karš.
 

Holokausta piemiņa Latvijā Noziegumiem nav attaisnojuma

Memoriāls nacisma upuru piemiņai Rumbulā © Goethe-Institut Riga / Z. Murovska Nosacīti holokausta piemiņai Latvijā ir divi līmeņi: ārējais - reprezentablais un iekšējais - problemātiskais.

Holokausts komiksā Nezināma vēstures lappuse

Bokseris 135. lpp. (fragments) © Reinhard Kleist Carlsen Verlag, Hamburg 2013 Autors un komiksu mākslinieks Reinhards Kleists intervijā stāsta par savu grafisko romānu, holokausta iztirzāšanu un jauniešu interesi.

Simulēts reālais laiks „Atcerēšanās ir vairāk nekā nostalģija“

Vehteru ģimene. Foto (fragments) © Acabus Verlag GmbH Jau desmit gadus vācu izcelsmes zviedru autors Torkels S Vehters rekonstruē savas vācu-ebreju ģimenes vēsturi Otrā pasaules kara laikā. Tagad “32 pastkartes” iznākušas arī grāmatas formātā.
 

Koloniālisma izvērtējums Vēsture nepāriet

Par herero slaktiņu atbildīgais ģenerālleitnants Lotārs fon Trota ar savu vienību 1904. gadā toreizējā kolonijā Vācu Dienvidrietumāfrikā; Foto (fragments): © Bundesarchiv Vācijas koloniālā pagātne līdz pat šai dienai nes līdzi lielu atbildību. Tas izpaužas debatēs par etnoloģijas muzeju kolekcijām, ielu nosaukumu maiņu – un lielajā jautājumā par oficiālo attieksmi pret vainu.
 

Teātris „Katra izrāde būs citādāka – un neparedzama“

Izrādes radošā komanda Foto: Kaspars Garda © Goethe-Institut Riga Ģertrūdes ielas teātris sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā iestudējis izrādi, kuras pamatā ir vairāk nekā deviņdesmit – pa daļai ļoti personīgi – atmiņu stāsti par 20. gadsimtu, ko iesūtījuši  Latvijas iedzīvotāji. Taču, kā….

Recenzija Divas stundas normalitātes

Pirmizrāde "Taņas dzimšanas diena" Foto: Kaspars Garda © Goethe-Institut Riga Mārtiņa Eihes izrāde piedāvā vietu, kur vienas sabiedrības locekļi cits citu neuzskata par ienaidniekiem. Teātra kritiķes Zanes Radzobes recenzija iestudējumam “Taņas dzimšanas diena”.

Uz augšu