Pētījums “GENERATION WHAT?”
“Uzticības zudums nenozīmē rezignāciju”

Viens no jaunākajiem pētījumiem liecina, ka gados jauni eiropieši maz uzticas politiskajām institūcijām un medijiem. Taču tas nebūt nenozīmē mazāku aktivitāti, apgalvo projekta vadītājs Maksimiliāns fon Švarcs no sabiedriskās domas izpētes institūta “Sinus”.

Fon Švarca kungs, „Generation What?“ (“Paaudze Kas?”) ir līdz šim apjomīgākais Eiropas mēroga pētījums, kurā aplūkota paaudze vecumā no 18 līdz 34 gadiem. Tas aptvēris aptuveni miljonu gados jaunu cilvēku 35 valstīs, cita starpā jautājot viņiem par attieksmi pret politiku un medijiem. Tas ir iespaidīgs skaitlis zinātniskam pētījumam.

Pilnīgi noteikti! Taču jāpiebilst, ka “Generation What?” nebija tīri zinātnisks pētījums. Uzstādītais mērķis un pielietotā metodika atšķīrās, jo mums bija būtiski sasniegt iespējami lielu skaitu gados jaunu cilvēku un lūgt viņu viedokli par neierasti plašu jautājumu loku. Būtībā varētu teikt, ka “Generation What?” ir ne tikai pētījums, bet arī multimediāls projekts.

Kā tas atsaucas uz rezultātu interpretāciju?

Tas katrā ziņā nenozīmē, ka tādēļ pret šiem rezultātiem būtu jāizturas mazāk nopietni. Iespējams, ka atsevišķās jomās rezultāti ir mazāk selektīvi nekā citos pētījumos. Taču esam pārliecināti, ka zināmus pamatnoskaņojumus pētījums atspoguļo visnotaļ reprezentatīvi.

Ko esat konstatējuši attiecībā uz 18 līdz 34 gadu veco eiropiešu uzticības līmeni politiskajām institūcijām?

Uzticības līmenis ir biedējoši zems. Mēs redzam, ka 82% jauno eiropiešu neuzticas politiskajai varai. Savukārt no šīs grupas 45% pat apgalvo, ka viņi neizjūt “pilnīgi nekādu” uzticību politiskajām institūcijām.

Kādēļ?

Pētījumā secināts, ka jauni pieaugušie pa daļai ir ļoti neapmierināti ar politisko sistēmu. 87% uzskata, ka pieaug sociālā nevienlīdzība. Vēl 90% apgalvo, ka nauda mūsu sabiedrībā spēlē pārāk lielu lomu. Turklāt lielākā daļa domā, ka politika netiek galā ar būtiskākajām problēmām.

Piemēram?

Piemēram, ar klimata problēmām vai korupciju. Interesanti, ka valstu saraksts, kāds veidojās, atbildot uz mūsu jautājumu par uzticēšanos politiskajai varai, bija gandrīz identisks ar “Transparency International” korupcijas uztveres indeksu. Mēs redzam, ka, piemēram, Šveicē, Vācijā un Nīderlandē, tātad valstīs ar viszemāko korupcijas uztveres indeksu, uzticēšanās politiskajām institūcijām ir visaugstākā. Un otrādi – valstīs ar augstu gados jaunu cilvēku bezdarba līmeni uzticība politiskajai varai ir viszemākā.

Aktivitāte nemazinās

Kā tādā gadījumā izskaidrojams fakts, ka Vācijā, par spīti labvēlīgiem apstākļiem, 23% tomēr atzīst, ka neuzticas politiskajai varai?
Viens no iemesliem varētu būt sociālā sašķeltība, kas Vācijā tomēr valda un ko izraisa ļoti zema sociālā mobilitāte.  Gados jauni vācieši no zemākiem sociālajiem slāņiem redz salīdzinoši maz izaugsmes iespēju un kopumā nākotnē raugās ar krietni mazāku optimismu nekā labāk izglītoto sabiedrības slāņu pārstāvji. Turklāt daudzu jauniešu ieskatā politiskie procesi izskatās iestudēti un norisinās tālu no viņu dzīves realitātes. No tā izrietošā distance starp politiku un paša ikdienas dzīvi, protams, apgrūtina uzticības rašanos.
Jūs uzdevāt jautājumu arī par politisko aktivitāti un nonācāt pie interesanta secinājuma.

Tas tiesa. Varētu domāt, ka uzticības zudums politiskajai varai automātiski ved pie zemas aktivitātes. Taču tā nebūt nav. Par spīti lielajai neuzticībai, 15% respondentu tomēr norāda, ka vismaz reizi ir iesaistījušies kādas politiskās organizācijas aktivitātēs. Vēl 30% norāda, ka spēj to iedomāties. Acīmredzot vispārīga frustrācija neved pie rezignācijas.

Ko var spriest par jauno eiropiešu attieksmi pret medijiem? 

Uz jautājumu, vai viņi pilnībā uzticas medijiem, tiešām tikai 2% aptaujāto atbild ar jā, 39% procenti neizjūt vispār nekādu uzticību. Jāpiebilst gan, ka šeit mediju jēdziens netika plašāk diferencēts. Var pieņemt, ka sabiedriskajiem medijiem būtu izteikta lielāka uzticība, ja mēs to būtu īpaši jautājuši. Vācijā šie rādītāji, tāpat kā attiecībā uz politiskajām institūcijām, nav gluži tik zemi. Vācijā “tikai” 22% apgalvo, ka vispār neuzticas medijiem.

Zema uzņēmība pret populismu

Vai ar šiem skaitļiem pietiek, lai runātu par uzticības krīzi?

Domāju, ka tie būtu jāuztver nopietni, taču nebūtu jādramatizē. Viens no skaidrojumiem salīdzinoši lielajai jauno cilvēku skepsei pret mediju saturu varētu būt vienkāršais fakts, ka viņi izmanto daudz plašāku informācijas klāstu no dažnedažādiem avotiem, kuru uzticamība principiāli var tikt apšaubīta. Tā raugoties, zināma fundamentāla skepse ir pat vietā. Mēs ne tikai šajā sakarā redzam, ka jaunā paaudze kopumā ir ļoti piesardzīga, kad runa ir par uzticības dāvāšanu.
Kā, Jūsuprāt, minētais uzticības trūkums ietekmē demokrātijas mehānismus?

No vienas puses, protams, pastāv draudi, ka uzticības zudums var tikt padarīts par instrumentu populistiskiem mērķiem. Vienlaikus jauniešos ir vērojama zema uzņēmība pret populisma idejām. Piemēram, pētījuma dalībniekiem jautāja, vai krīzes apstākļos Vācijas darba tirgū būtu jādod priekšroka Vācijas pilsoņiem. Vairāk nekā 75% atbildēja noliedzoši. Turklāt vairāk nekā 90% atbalsta solidaritāti. Šķiet, ka uzticības trūkums politiskajai varai automātiski neved pie nacionālistiskām tendencēm.