Futur_LV
Dosjē

Aleidas Asmanes grāmata Jaunā nepatika pret atmiņas kultūru

Aleidas Asmanes grāmata "Das neue Unbehagen an der Erinnerungskultur" vācu valodā, publicēta izdevniecībā Verlag C.H.Beck, 2013 © Goethe-Institut Riga Pasaulē vācu atmiņas kultūra tiek uzskatīta par veiksmes stāstu un piemēru. Tomēr Vācijā tā arvien biežāk raisa nepatiku un īgnumu. Aleida Asmane pauž nostāju par šīm diskusijām.

Atmiņa Vācijā Ko tas nozīmē – atcerēties? Saruna ar Aleidu Asmani

Aleida Asmane; foto (fragments): Jussi Puikkonen/KNAWKNAW Koninklijke Nederlandse Akademie van Wetenschappen; CC BY 2.0, via Wikimedia Commons Foto (fragments): Jussi Puikkonen/KNAWKNAW Koninklijke Nederlandse Akademie van Wetenschappen; CC BY 2.0, via Wikimedia Commons Kulturoloģe un literatūrzinātniece Aleida Asmane skaidro jēdzienus “atcerēšanās” un “atmiņa”.

Diskusija “Trauma, atmiņa un nākotne”

Diskusija “Trauma, atmiņa un nākotne”

Vai pastāv paralēlas atmiņu telpas? Vai ir nepareizas un nepieņemamas atmiņas? Cik daudz pagātnes nepieciešams nākotnei? Par šiem jautājumiem diskutē Aleida Asmane, Dainis Īvāns un Olga Procevska.

Plakāts. Brīvība padomju un mūsdienu Latvijā

Saruna “Brīvība padomju un mūsdienu Latvijā”

Kāda ir atšķirība starp starp brīvu un nebrīvu valsti, starp brīvu un nebrīvu cilvēku? Saruna ar Daini Īvānu un Arti Sveci Žaņa Lipkes memoriālā.

Plakāts. Kā radīt brīvības telpu?

Saruna "Kā radīt brīvības telpu?"

Zaiga Gaile stāsta par savu radošo mūžu, kā arī strāvojumiem un norisēm 20. gadsimta 70. un 80. gadu Rīgas un Latvijas sabiedriskajā un kultūras dzīvē.

Plakāts. Vai dzeja ir bīstama?

Saruna "Vai dzeja ir bīstama?"

Saruna ar dzejnieku un tulkotāju Uldi Bērziņu un rakstnieku Jāni Elsbergu par radošo pieredzi, par dzejnieka iekšējo brīvību un atbildību, ko brīvība uzliek.

Raksti par atmiņas kultūru Latvijā

Kolektīvās atmiņas Latvijā Piedot un piedalīties

Piedot un piedalīties - kolektīvās atmiņas Latvijā Foto (Ausschnitt): © Maret Hosemann, flickr.com, CC BY 2.0 Diskusijas par atmiņu saturu Latvijā lielākoties tiek veidotas etnisko kopienu ietvaros, kuriem politikas valodā nereti tiek piešķirtas etniski monolītu atmiņas kopienu īpašības.

Atcere Latvijā Nesamierināmi pagātnes stāsti

Svētā Georga lenta un Latvijas karogs – divu konkurējošu piemiņas rituālu simboli Latvijā. © Goethe-Institut Riga / L. Urme Otrais pasaules karš šobrīd ir Latvijas sociālās atmiņas svarīgākais mezglpunkts, kurā cieši sasējušies nesamierināmi pagātnes stāsti.

Memoriālie muzeji Latvijā Piemiņas glabātāji

Žaņa Lipkes memoriāls Foto: Ansis Starks © Žaņa Lipkes memoriāls Nedaudzie muzeji un memoriāli Latvijā, kas saistīti ar holokausta piemiņu, katrs veidojies kā diskusija ar sabiedrības priekšstatiem un stereotipiem par ebrejiem un šīs tautas iznīcināšanu Otrā pasaules kara laikā.

Holokausta piemiņa Latvijā Noziegumiem nav attaisnojuma

Memoriāls nacisma upuru piemiņai Rumbulā © Goethe-Institut Riga / Z. Murovska Nosacīti holokausta piemiņai Latvijā ir divi līmeņi: ārējais - reprezentablais un iekšējais - problemātiskais.

Raksti par atmiņas kultūru Vācijā un Eiropā

Atmiņu kultūra Māksla pret aizmiršanu

Šindlera saraksts Foto (fragments): © picture alliance / United Archives Otrais pasaules karš, nacionālsociālisms, terors, sadalīšana divās valstīs un atkalapvienošanās – mākslinieki pievēršas Vācijas jaunāko laiku vēsturei un uztur atmiņu dzīvu. Iepazīstinām ar vairākiem darbiem.

Atmiņas kultūra Saruna ar Jērgu Hakmani

Profesors Jērgs Hakmanis Gētes institūtā Rīgā © Goethe-Institut Riga; Foto: Kaspars Garda Ščecinas Universitātes vēstures profesors Jērgs Hakmanis (Jörg Hackmann) ir pazīstams kā reģionālās atmiņu kultūras pētnieks. Viņa ieskatā ne tikai sabiedrībai, bet arī veselam reģionam piemīt noteikta atmiņu kultūra un vēstures politika.

Laikmeta liecinieku portāli Dzīvas atmiņas pret aizmiršanu

Sarkanarmiete regulē satiksmi Berlīnē 1945. gadā. Foto (fragments): © picture-alliance / RIA Nowosti Laikmeta liecinieku portāliem vācu atmiņu kultūrā ir būtiska loma. Padzīto, apspiesto un brīvību zaudējušo personiskie atmiņu stāsti ir publiski pieejami, lai nākamās paaudzes no tiem varētu gūt mācību.

Atmiņas kultūra Izvairīties no patosa

Holokausta memoriāls | Berlīne Foto: Marko Priske Vācijas pilsētas ir pilnas piemiņas vietu. Taču memoriālā kultūra pēc Otrā pasaules kara un pēc Vācijas atkalapvienošanās 1989. gadā ir piedzīvojusi fundamentālas pārmaiņas.

Atmiņas kultūra “Vienaldzība nav noslēpjama”

Sergeja Lozņicas “Austerlica” Foto (fragments): © déjà-vu film Veidojot filmu “Austerlica”, Segejs Lozņica caur kameras objektīvu vērojis bijušajās koncentrācijas nometnēs ierīkoto memoriālu apmeklētājus. Taču kāds ir atmiņas kultūras pienesums mūsdienās? Saruna ar ukraiņu režisoru par viņa vairākkārt godalgoto dokumentālo filmu.

Kara traumas Mantotās atmiņas

Bērnudārza bērni 1961. gadā Foto (fragments): © Bundesarchiv Otrā pasaules kara pēdas līdz pat mūsdienām saglabājušās daudzās ģimenēs, līdz pat otrajai un trešajai paaudzei. Žurnāliste Sabīne Bode “kara paaudzes mazbērnu” nedrošību skaidro ar psiholoģiski nepārstrādāto vecāku un vecvecāku pieredzi.

Postsociālisma valstu memoriālie muzeji Šķietami paradoksāla uzdevuma priekšā

Jasenovacas memoriālais muzejs Horvātijā. Foto (fragments): Pino, flickr.com, CC BY-SA 2.0 Līdz ar 1989. gada notikumiem postsociālisma valstīs Eiropā tika ierīkoti daudzi memoriālie muzeji. Aplūkojot desmit valsts finansētus muzejus, Ljiljana Radoniča pēta, kā tiek atspoguļots Otrais pasaules karš.

Holokausts komiksā Nezināma vēstures lappuse

Bokseris 135. lpp. (fragments) © Reinhard Kleist Carlsen Verlag, Hamburg 2013 Autors un komiksu mākslinieks Reinhards Kleists intervijā stāsta par savu grafisko romānu, holokausta iztirzāšanu un jauniešu interesi.

Simulēts reālais laiks „Atcerēšanās ir vairāk nekā nostalģija“

Vehteru ģimene. Foto (fragments) © Acabus Verlag GmbH Jau desmit gadus vācu izcelsmes zviedru autors Torkels S Vehters rekonstruē savas vācu-ebreju ģimenes vēsturi Otrā pasaules kara laikā. Tagad “32 pastkartes” iznākušas arī grāmatas formātā.