Futur_LV
Projekti 2018

Izlīguma vakars Anglikāņu baznīcā 8.maijā

2018. gada 8. maijā Anglikāņu baznīcas Svētā Pestītāja draudzē Rīgā norisināsies pasākums, kura mērķis ir saliedētības un izlīguma veicināšana starp etniskām grupām Latvijā, kā arī kopīgas atmiņu telpas veidošana. 
 
Latvijas sabiedrībā pastāv atšķirīgas un bieži vien pretnostatītas atmiņas par Otro pasaules karu un tā beigām, tādēļ kara beigu piemiņa (8., 9. maijs) ir simbolisks brīdis, lai aktualizētu šo problemātiku un meklētu izlīgumu. Izlīguma vakars iecerēts kā pasākums ar mūziku, īsām sabiedrībā pazīstamu dažādu tautību cilvēku uzrunām un videoinstalāciju, kas simboliski iezīmē kara beigas. Pasākumu aicināti apmeklēt arī  citu konfesiju, skolu, mediju un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
 
Izlīguma vakars turpina 2017. gada 8. maijā Svētā Pestītāja draudzē aizsākto tradīciju. Tas iecerēts kā ikgadējs pasākums, lai pievērstu uzmanību etniskās sašķeltības problēmai mūsu sabiedrībā, veicinātu diskusijas par šo jautājumu un sniegtu iespēju pieredzes apmaiņai cilvēkiem, kuri vēlas rast problēmas risinājumu.
 
Projekta ideja: Anglikāņu baznīcas Svētā Pestītāja draudze Rīgā

Pilsētas telpas transformācijas

Konference “Pilsētas telpas transformācijas un to ietekme uz kolektīvās atmiņas un jaunas pieredzes radīšanas procesiem mūsdienās”

Līdzīgi kā citi postpadomju urbānie centri arī Rīgas pilsēta pēdējās desmitgadēs ir pieredzējusi vairākas politiskas, ekonomiskas un kultūras transformācijas, kas ieviesušas būtiskas izmaiņas arī pilsētas telpiskajā vidē. Izmaiņām var būt arī neatgriezenisks raksturs. Tādēļ pilsētvides izmaiņu kontekstā ir svarīgi saprast, kā dažādas sociālās grupas atceras savas pilsētas vēsturi un kā attiecas pret notiekošajām izmaiņām. Mūsdienās svarīgi šos jautājumus skatīt gan atbilstoši šo notikumu nozīmei kopējā vēstures virzības procesā, gan arī lūkojoties uz priekšu un veidojot dažādu pilsētas telpu identitāti nākotnē.

Rīgas gadījumā, iespējams, visinteresantākais un vienlaikus vismazāk pētītais periods ir laika posms pēc 1991. gada, kad pēc neatkarības atgūšanas sabiedrība sāka atšķirīgi izvērtēt iepriekšējo periodu mantojumu, no jauna interpretēt atstātos simbolus, kā arī ieviest izmaiņas pilsētas ainavā atbilstoši saviem ideāliem vai mērķiem. Urbānā ainava ir kļuvusi par vienu no galvenajām sabiedrības reprezentācijas valodām, kas atspoguļo gan vēsturiskos, gan mūsdienu ekonomiskos, sociālos un kultūras procesus. Tāpat urbānā ainava var veidot iedarbīgu fonu indivīdu un pilsoniski aktīvu sabiedrisku grupu konfrontācijai ar varas autoritāti.

Konferences un paneļdiskusijas ietvaros tiks aplūkotas vadošās tendences, kas nosaka to, kā dažādas pilsētas telpas tiek transformētas, no jauna definētas un interpretētas un kā šīs transformācijas ietekmē pilsētas kolektīvo atmiņu un jaunas pieredzes radīšanas procesus mūsdienās. Konferenci aicināti apmeklēt pilsētvides veidošanas aktīvisti, studējošie un citi interesenti.

Projekta ideja: Oskars Redbergs (Megaphone Publishers/The Hilbig Institute in Riga), Normunds Kozlovs (Rīgas Stradiņa universitāte)

Manas ģimenes pagātne – daļa no manis

Projekta “Manas ģimenes pagātne – daļa no manis” mērķis ir sabiedrības izglītošana un komunikācijas veicināšana starp dažādām paaudzēm un nacionalitātēm, veidojot kopīgu nākotni. Projekta ietvaros norisināsies trīs pasākumi.

Daugavpils novada jaunieši tiek aicināti izpētīt savas dzimtas vēsturi un atrast kādu īpašu priekšmetu, kas bijis nozīmīgs visai dzimtai vai kādam ģimenes loceklim, nofotografēt to un fotogrāfiju kopā ar aprakstu iesūtīt projekta organizatoriem. Jaunieši, kas būs iesūtījuši priekšmeta fotogrāfiju un aprakstu tiks aicināti uz tekstila meistardarbnīcu, kurā kopā ar meistarklases vadītāju vizuāli attēlos izvēlēto priekšmetu uz auduma somām, tādējādi apzinoties konkrēto ģimenes lietu kā kultūrvēstures liecību un nesot pasaulē savu stāstu.

Meistardarbnīcā tapušo darbu izstāde “Manas ģimenes pagātne – daļa no manis” notiks 20. maijā Starptautiskā tautas mākslas festivāla “Augšdaugava” ietvaros. Izstādē būs iespēja iepazīties ar jauniešu ģimenes vai dzimtas īpašajiem priekšmetiem – aprakstos, fotogrāfijās un tekstila izstrādājumos.

Pasākumu ciklu noslēgs izzinoša tematiskā ekskursija, kuras laikā jaunieši, kas iesaistījušies projektā, tiks iepazīstināti ar nozīmīgu vēsturisko notikumu vietām Daugavpils novadā: Pirmā pasaules kara frontes līnijas teritoriju Medumu pagastā; Nīcgales dzelzceļa staciju; Mežabrāļu piemiņas vietu Kalupē, Ebreju genocīda upuru piemiņas memoriālu Mežciemā. 

Projekta ideja: Jeļena Žukova, Imelde Podiņa, Janīna Ivanova
 

Jauniešu paneļdiskusija KKC

Mūsdienās eksistē sociālie tīkli un interneta forumi, tomēr ir ierobežots to vietu skaits, kur klātienē publiski apmainīties domām, gūt jaunas idejas un uzklausīt ekspertu viedokļus. Projekta mērķis ir sniegt šādu iespēju jauniešiem, rīkojot paneļdiskusijas par Latvijas sabiedrībai, bet jo īpaši jauniem cilvēkiem aktuālām  sociālpolitiskām, vēsturiskām un kultūras tēmām.  Diskusiju norisei izvelēta jauniešu vidū iecienīta pulcēšanās vieta – Kaņepes kultūras centrs.

Projekta ietvaros plānota diskusija par jauniešu politisko līdzdalību. Paneļdiskusijas viesi līdzās jauniešiem – eksperti politikas jomā.

Diskusijas mērķis ir veidot platformu viedokļu apmaiņai starp dažādu uzskatu, tautību un interešu grupu pārstāvjiem, tādējādi veicinot iecietīgākas un izglītotākas sabiedrības attīstību, kā arī sekmējot diskusiju kultūru Latvijas publiskajā telpā, kas ir būtisks aspekts kvalitatīvas pilsoniskās sabiedrības veidošanā.

 Projekta ideja: Dāvids Zalāns

Popkultūras spēks

Popkultūra – bieži par to domājam kā par “vieglo” kultūras daļu, tomēr populārā kultūra atstājusi savus nospiedumus arī mūsu vēstures lappusēs. Lai kāda būtu mūsu politiskā vai reliģiskā pārliecība, tautība vai ādas krāsa, ir projekti, kas uzrunā mūs visus, ko klausāmies, skatāmies ar prieku.

Projektā “Popkultūras spēks” vēlamies radio klausītājiem izstāstīt popkultūras stāstu – kā Rietumu mūzika, kino un mode tika iešmugulēta šaipus dzelzs priekškaram, kādu lomu popkultūra spēlēja atmodas laikā, kā tā palīdzēja mums iepazīt Rietumus, kā autoritāri režīmi popkultūru izmanto hibrīdkarā, kā popkultūra var kļūt par pretošanos un protestu paušanu un kā to varam izmantot šobrīd, lai tuvinātu Latvijas dažādo sabiedrību.

Stāstu sēriju “Popkultūras spēks” plānots atskaņot Latvijas Radio 1 raidījumā “Kultūras Rondo” un Latvijas Radio 6/NABA raidījumā “Vēstures ķīlis”.

Projekta ideja: Ieva Valeine (Latvijas Radio), Dace Krejere (Latvijas Radio), Kārlis Sils (Radio NABA)