Filma
Coming out: pirmo un pēdējo reizi

Dienā, kad krita Berlīnes mūris, pirmizrādi piedzīvoja apvērsumu nesošā filma “Coming Out” – pirmā un pēdējā homoseksualitātes tēmai veltītā filma VDR.
 

No dibināšanas 1946. gadā līdz Vācijas atkalapvienošanai kinostudijā DEFA (Deutsche Film AG) tika izveidotas aptuveni 700 spēlfilmas, vairāk nekā 2500 dokumentālās un īsfilmas, kā arī 950 animācijas filmas. To vidū ir leģendāras, progresīvas un laiku un režīmu kritiski vērtējošas filmas. Piemēram, filma “Coming Out” – pirmā (un pēdējā) VDR filma par homoseksualitātes tēmu.

Politiskās sistēmas kritika VDR bija tabu. Saskaņā ar oficiālo viedokli sociālistiskajā valstī nepastāvēja tādas problēmas kā mājokļu trūkums, bezdarbs, noziedzība vai rietumu kultūras ietekmētas jauniešu subkultūras. Visas reāli eksistējošās sociālās tēmas, ko sistēma uzskatīja par problemātiskām, tika tabuizētas. Tomēr daudzi DEFA kinematogrāfisti savās mākslas un dokumentālajās filmās centās pievērsties tieši šīm tēmām, kaut arī viņiem bija jārēķinās ar sekām. Biežākās bija nesamērīgi ilgs filmas veidošanas laiks vai negūti panākumi. Piemēram, viņu filmas netika izrādītas kinoteātros vai tika izslēgtas no eksporta. Šodien šīs filmas kā nozīmīgas laikmeta liecības sniedz mums ieskatu VDR dzīvē.

Jauns un nelaimīgs

Viena no šīm liecībām ir īsu brīdi pirms Berlīnes mūra krišanas pirmizrādītā filma  “Coming Out". Pirmā un vienīgā VDR spēlfilma, kas atklāti pievēršas homoseksualitātes tēmai, ir režisora Heinera Karova drāma par jaunā skolotāju Filipa dzīves izvēli – dzīve kopā ar gaidībās esošo partneri, vai mīlestība pret draugu Matiasu.

Par ko ir stāsts? Filips Klārmanis ir jauns, atraktīvs un populārs skolotājs, viņš ir attiecībās ar kolēģi Taņu. Taču iekšēji viņš nejūtas tik stipri saistīts. Satikšanās ar bijušo klasesbiedru Jākobu konfrontē Filipu ar paša apspiesto homoseksualitāti. Sevis meklējumos viņš dodas uz geju bāru un iepazīstas ar Matiasu – vīrieši iemīlas viens otrā. Filips uzsāk dubultdzīvi un nonāk arvien pieaugošā emocionālajā konfliktā, jo vēlas saglabāt attiecības gan ar bērna gaidībās esošo Taņu, gan ar Matiasu. Tiek iedarbināts nepatīkams sevis atrašanas process, kas noved pie tā, ka Filips atklāj savu homoseksuālo orientāciju. Tas viss notiek 1980. gadu VDR sociālistiskajā sabiedrībā, kas nekādā veidā neatvieglo Filipa dzīvi.

SENSācija revolūcijas priekšvakarā

Tam laikam neparasta bija ne tikai filmas tematika, bet arī režisora pieeja. Piemēram, ainā, kur ārsts glābj Matiasu pēc neveiksmīga pašnāvības mēģinājuma, režisors Heiners Karovs nevis cenšas simulēt sāpes ar montāžas palīdzību, bet gan filmē īstas ciešanas. Aktieris cīnās ar nožņaugšanos līdz sviedros pilošai sejai. Karova inscenējumā dominē reālisms, kas ik pa brīdim fiziski sāp arī publikai.

Karovs rūpīgi inscenē arī seksa ainas – erotiski, taču bez provokatīvas homoerotikas, ar kādu par homoseksualitātes kustību cīnījās, piemēram, (rietum)vācu režisors Roza fon Praunheims. Karovam daudz tuvāka ir Fasbindera nostāja, kurš par savu geju filmu “Faustrecht der Freiheit” teica: “Tā ir tāda pati mīlestība kā jebkura cita!”

Filmas pirmizrāde Austrumberlīnē 1989. gada 9. novembrī raisīja tik lielu interesi, ka šajā vakarā nācās organizēt divus filmas seansus. Filma „Coming Out“ būtu kļuvusi par sensāciju, ja to nepaspētu aizēnot cits notikums. Tajā vakarā kino apmeklētāji uzzināja, ka atvērti robežas šķērsošanas punkti uz Rietumiem – bija iestājies VDR beigu sākums.

Goethe on Demand

Filma "Coming Out" ir viena no piecām novatoriskajām filmām, kuras līdz 30. jūnijam tiešsaistē bez maksas iespējams noskatīties platformā Goethe on Demand.

Tiešsaistē pieejamās sociālkritiskās DEFA filmas:

• Mūsu bērni (1989): Režisora Rolada Šteinera dokumentālā filma par Austrumvācijas jauniešu subkultūru pārstāvjiem – neonacistiem, skūtgalvjiem, gotiem, pankiem.
• Čukstēt un kliegt (1988): Dītera Šūmaņa dokumentālā filma par neoficiālo rokmūzikas vidi VDR.
• Gulbju sala (1983): Filma, kuras darbība norisinās Austrumberlīnes jaunceltņu rajonā Marcāna, un kas kritizē VDR dzīvokļu celtniecības politiku un „geto“ radīšanu.
• Velosipēds (1983): Evelīnas Šmitas drāma par vientuļo māti, kas pēc iznākšanas izpelnījās asu kritiku VDR (un tika ar sajūsmu uzņemta rietumvācu feministu aprindās).