Mākslīgais intelekts un māksla
Šie septiņi mākslinieki atdzīvina algoritmus
Viņi liek dejot algoritmiem un iedveš dzīvību programmatūrām: mākslinieki, kuri eksperimentē ar mākslīgo intelektu, zondē un notušē robežas starp cilvēku un mašīnu. Kuram patīk zinātniskās fantastikas seriāls “Black Mirror“, patiks arī šie mākslinieki.
Johannes Cellers
Vai algoritmi pieņem labākus lēmumus nekā cilvēki un vai mākslīgais intelekts (MI) patiesībā var būt arī dumjš? Šādi jautājumi tiek aplūkoti daudzu mākslinieku MI projektos. Vācu valodas areālā ir aktīva mākslinieku grupa, kas pēta cilvēciskumu mācīties spējīgu mašīnu un lielo datu laikmetā.
Sebastiāns Šmīgs
Vai Amazon jums jau kādreiz ir piedāvājis iegādāties šaujamieroča plecu siksnu? Sebastiāna Šmīga projektā “Other People Also Bought” izstrādātais MI līdz tādam piedāvājumam nonāca ļoti ātri: sākot ar pašu pirmo Amazon internetveikala pārdoto produktu – Daglasa Hofštatera grāmatu –, skripts nepārtraukti pievienoja nākamo produktu no saraksta „Klienti, kas iegādājās šo produktu, iegādājās arī …“. Šmīgs savos darbos atrod absurdo algoritmā un nevilcinoties šķetina to tālāk. Viņa vietne Segmentation.Network nepārtraukti attēlo vairāk nekā 600 000 animētu segmentu, kas radīti Microsoft izstrādātajai attēlu atpazīšanas datu kopai. To izveidoja daudzi līdzstrādnieki, par pamatu izmantojot “Flickr” vietnes fotogrāfijas. Ar šādu datu kopu palīdzību algoritmi „mācās“, cik atšķirīgi – atkarībā no skatu leņķa un kameras perspektīvas –izskatās govs, persona vai dīvāns, lai rezultātā spētu atpazīt, piemēram, govi arī pusprofilā. Tas parāda, cik daudz cilvēka darba ir jāiegulda, lai mākslīgais intelekts spētu pieņemt selektīvus lēmumus cilvēka vietā.Floriāns Egermanis
Floriāns Egermanis sevi dēvē par mākslinieku, aktīvistu un astronautu. Vismaz kā mākslinieks sociālā tīkla “Failed Artists International“ dibinātājs ir guvis ļoti lielus panākumus. Neilgi atpakaļ ķelnietis ieviesa pats savu virtuālo valūtu: biržas spēlē “Fear Exchange“ ar F€URO valūtu var piedalīties visdažādāko baiļu kursa izsolē. Kas raisīs nākamo paniku – korupcija, kontrole vai klimata kolapss? Spēlētāji var izmēģināt laimi baiļu biržā un ar savām prognozēm varbūt kļūt par “Top Fear Broker“. Vadoties brīvi pēc moto: “Don’t conquer fear. Gamble on it.” (Nepārvari bailes. Spēlē ar tām.)
Metjū Kerubīni
Šveicietis Metjū Kerubīni dzīvo Pekinā un ir programmatūru izstrādātājs. Šobrīd gan viņš savas kodēšanas prasmes galvenokārt izmanto, lai no vieniniekiem un nullēm radītu sociālpolitiski izaicinošus mākslas projektus. Viņa virtuālās realitātes spēle “35,000 Feet“ simulē lidojumu virs Sīrijas. Kamēr ārpusē plosās droni un gar logiem slīd karadarbības nopostītu apgabalu drupas, spēlētājam kā pasažierim ir iespēja novirzīt domas ar lidojuma laikā piedāvāto Holivudas filmu vai glancēto žurnālu. Kurš šos kontrastus pamana un vēlas komentēt, var nosūtīt tvītu tieši no lidmašīnas. Koncepcija sasaistās ar Metjū Kerubīni projektu “Afghan War Diary” (2010), kur datorspēles „Counter Strike“ virtuālās nogalināšanas ainas ar „Google Earth“ starpniecību tika projicētas reālos Afganistānas karalaukos.
Manu Lukša
Kā uzskatāmi atklāj viņas filma “Dreams Rewired” (2015) – moderno komunikācijas tehnoloģiju utopiju kompilācija – Manu Lukšu nepārvarami fascinē jauno tehnoloģiju brīnumainā iedarbība uz sabiedrību un ikdienas dzīvi. Lai cik tehnofobs ir austrietes darbs savā kopējā izpausmē, tā īstenojums apliecina autores sirsnīgu aizrautību ar tehnoloģijām. Viņas pēdējā MI pārgalvība – cikls “ALGO-RHYTHM” – iztirzā MI kā ārpakalpojuma sniedzēju tādu lēmumu pieņemšanā, kas varbūt labāk būtu jāatstāj cilvēka ziņā. „Rap Musical against Automated Propaganda“ ir pirmā instalācija darbu sērijā, kas aicina skatītājus izsvērt savas vajadzības pēc ērtībām un efektivitātes, otrā pusē liekot lēmuma pieņemšanas brīvību.Egors Krafts
Vīnē, Maskavā un Berlīnē strādājošais mākslinieksEgors Krafts savos starpdisciplinārajos darbos labprāt spēlējas ar cilvēku uztveri. Projektam “The New Color” viņš izveidoja interneta vietni, kurā neeksistējošs uzņēmums paziņoja par pilnīgi jaunas krāsas izstrādi. Interneta vietnes apmeklētāji neatpazina šo paziņojumu kā viltus ziņu, un projekts ātri ieguva pats savu dinamiku. Ik dienu pienāca jautājumi no cilvēkiem, kas beidzot gribēja redzēt jauno krāsu. Pēc projekta noslēguma šie e-pasti kopā ar projekta dokumentāciju tika izdoti grāmatas veidā. Tikmēr ar „I Print, Therefore I Am“ Krafts ir radījis augsti filozofisku mašīninstalāciju. Pārbūvēts printeris, kurā iepildīti pieci kilogrami tintes, divu mēnešu garumā nepārtraukti uz vienas papīra lentas drukāja Renē Dekarta postulāta “Cogito ergo sum” (Domāju, tātad esmu) mašīnas versiju.