MI un žurnālistika
Fakti, nepatiesi ziņojumi, skaitļi
Plašsaziņas līdzekļi cīnās par sabiedrības uzmanību un uzticību. Tiem nākas samazināt darbavietu skaitu un izmaksas, un tie arvien vairāk izmanto mākslīgo intelektu (MI). MI tiek izmantots, lai iegūtu informāciju, rakstītu rakstus un identificētu tendences. Bet vai tā izmantošana uzlabos žurnālistiku?
Barbara Grūbere
Kurš gan, pārskatot jaunumu plūsmu savā viedtālrunī, jautā, vai virsraksti, kas tur lasāmi, ir cilvēka vai mašīnas rakstīti? Patiesībā MI balstītās žurnālistikas uzvaras gājiens lielajās redakcijās visā pasaulē noris jau gandrīz desmit gadu garumā, un tādā veidā jau top finanšu raksti, sporta, laika un satiksmes ziņas.
Starp pirmajiem MI lietotājiem bija ziņu aģentūra Bloomberg, kuras programma Cyborg analizē finanšu pārskatus un uzreiz pārvērš tos ziņās, kas satur visus būtiskos faktus un skaitļus. Laikraksts The Washington Post piesaistīja plašu uzmanību, ar paša izstrādāto MI tehnoloģiju Heliograf atspoguļojot 2016. gada olimpiskās spēles Riodežaneiro un ASV Kongresa vēlēšanas.
Ziņu aģentūrai AP mākslīgā intelekta izmantošana ļāva ceturksnī publicēto uzņēmumu gada pārskatu palielināt no 300 uz 3700. Šobrīd MI tehnoloģija AP redakcijai automātiski sagatavo aptuveni 40 000 ziņojumu gadā. Tā ir tikai neliela daļiņa no informācijas, ko šī globālā ziņu aģentūra izplata. AP Ziņu partnerības un MI News Lead nodaļas vadītāja Liza Gibsa raksturo virkni ieguvumu, ko sniedz MI un automatizācija.
“Tas atbrīvo mūsu žurnālistus no rutīnas aktivitātēm, lai viņi varētu veltīt sevi kvalitatīvākam radošam darbam,” viņa skaidro. “MI sniedz mums iespēju radīt vairāk satura un efektīvāk sniegt informāciju jaunām lasītāju grupām. Un tas palielina mūsu spēju atklāt un sagatavot ziņām atbilstošu materiālu.”
Ikdienas dzīvē ienāk robota veidota reportāža
Tā sauktā "robo-reportāža" mums var palīdzēt sagatavot vairākas viena raksta ziņu versijas dažādiem plašsaziņas līdzekļiem un patērētājiem, sasniedzot nišas auditoriju, kuru, piemēram, interesē detaļas par ikgadējiem ziedojumiem Austrālijas partijām, vēlēšanu rezultāti visās Francijas pašvaldībās vai vidusskolu futbola rezultāti Vašingtonā.Vai roboti tiešām pārņem žurnālistiku? Nē, saka Londonas Ekonomikas skolas mediju domnīcas Polis vadītājs Čārlijs Bekets. Polis nesen iepazīstināja ar pētījuma rezultātiem par 71 mediju organizāciju 32 valstīs.
Tāpat kā Liza Gibsa, Bekets saskata mākslīgā intelekta, mašīnmācīšanās un datu apstrādes potenciālu, kas viņa acīs pavērs žurnālistiem jaunas iespējas “atklāt, radīt un veidot kopsakarības”. Viņš uzskata, ka mašīnas “drīz spēs pārņemt lielu daļu rutīnas žurnālistikas darba”.
Polis globālajā pētījumā par žurnālistiku un mākslīgo intelektu ar nosaukumu “New Powers, New Responsibilities” (Jaunas pilnvaras, jauni pienākumi) Bekets un viņa darbinieki uzdeva jautājumus redakcijām, kas strādā ar MI, par to, kā šī tehnoloģija ietekmē žurnālistiku un medijus. Viņi secināja, ka redakcijas pašlaik MI izmanto trīs jomās: informācijas vākšanā, produkcijā un izplatīšanā.
Laikraksts Stuttgarter Zeitung ir viens no MI pionieriem Vācijas plašsaziņas līdzekļu vidū. Avīzes kriminālo ziņu karte CrimeMap bija datu žurnālista Jana Georga Plaveca ideja, kurš sadarbībā ar uzņēmumu Arvato ar mašīnmācīšanas palīdzību apmācīja datoru analizēt Štutgartes Policijas pārvaldes ziņojumus. Jaunā sistēma sakārto informāciju, iedala to konkrētās kategorijās, atpazīst nozieguma laiku un vietu un ievada to Crime Map.
Par cilvēka un mašīnas ieguldījumu šajā projektā Plavecs skaidro, ka “žurnālistikas pieredzei un cilvēka domāšanai” bija galvenā loma plānošanas posmā. Un, lai gan MI tagad veic ikdienas rutīnas darbu, žurnālisti joprojām katru dienu pārbauda datus.
“Mums ir manuāla kvalitātes nodrošināšana, bet tai ir jāiejaucas arvien mazāk, jo mašīna kļūst labāka, pateicoties mūsu regulārajai atgriezeniskajai saitei,” viņš skaidro.
“Precizitāte tagad ir krietni virs 90 procentiem, tāpēc mums ir jāiejaucas tikai ļoti reti. Bet mēs turpinām to kontrolēt, jo vēl neuzticamies tehnoloģijai pilnībā. Bet tā katru dienu kļūst arvien labāka.”
Tām nav nepieciešama kafijas pauze
Redakcijas birojā mašīnas ir nenogurstoši kolēģi, kas var automātiski apstrādāt milzīgus datu apjomus un novērtēt gandrīz visu, sākot no meklētājprogrammas optimizācijas tagiem, oficiāliem datiem un lietotāju piegādātam saturam līdz pat sociālo mediju ierakstu lokalizācijai.Šobrīd rīki kā Heliograf, News Tracer vai CrowdTangle pievērš žurnālistu uzmanību karstajām ziņām, internetā strauju izplatību gūstošiem notikumiem vai neparastām datu tendencēm. Redaktori izvērtē šo informāciju, lai secinātu, vai materiāls ir tā vērts, lai par to rakstītu cilvēks. Ir arī rīki, kas var izmērīt mediju uzņēmumu radītā satura reitingu un noteikt, kurš konkrētajā dienā ir bijis veiksmīgākais konkurenta stāsts.
“Tāpat kā jebkuru tehnoloģiju, arī MI var izmantot labos vai sliktos nolūkos,” skaidro Liza Gibsa. “Katrai ziņu organizācijai darbam ar MI ir nepieciešams orientējošs ētikas standarts, un ir jāsaprot, kāda ir MI ietekme.”
Ziņu organizācijām, kas izmanto “notikumu atpazīšanas” sistēmas, lai sociālo mediju ierakstos uzietu interesantus stāstus, ir jābūt ļoti uzmanīgām. Kā ziņas ietekmē grupas, kas izmanto Twitter? Un vai tas ietekmē kopienas, kas internetā ir nepietiekami pārstāvētas?
“Ideālā gadījumā tas, ka notikumu atpazīšana var palīdzēt mums izsijāt Twitter, Snap, Reddit un tamlīdzīgus portālus, dos žurnālistiem papildu laiku, ko viņi varēs izmantot, lai dotos tikties ar cilvēkiem,” saka Gibsa. “Kā tas darbosies praksē, mums vēl jānogaida un jāizvērtē.”
Voitto: Robotžurnālists un viedo ziņu asistents
Somijas sabiedriskā raidorganizācija Yle izmanto MI, lai savā tīmekļa vietnē piedāvātu lietotājiem viņu personīgajām interesēm pielāgotas ziņas, un ir izstrādājusi duālu sistēmu ar nosaukumu Voitto. Voitto ir ne tikai robotizēts žurnālists, kurš katru nedēļu ģenerē aptuveni 100 rakstus un 250 vizualizācijas, bet arī ziņu asistents Yle personalizētajā ziņu lietotnē NewsWatch.Ziņu asistents Voitto dzīvo mobilo ierīču bloķēšanas ekrānā un iesaka telefonu lietotājiem aktuālo ziņu vai paziņojumu plūsmās individuālu saturu, kas interesē lietotāju. Ar mašīnmācīšanās palīdzību Voitto uzlabo savus ieteikumus, mācoties no lietotāja lasīšanas vēstures, no viņa mijiedarbības bloķēšanas ekrānā, kā arī no tiešas atgriezeniskās saites.
“Voitto vizuālais tēls, kā arī balss tonis un tā pamatā esošie algoritmi atbilst Yle žurnālistikas vērtībām un misijai,” stāsta raidorganizācijas Yle News Lab MI un personalizācijas sektora vadītājs Jarno Koponens. “Mērķis ir tāds Yle, kas kalpo mums visiem un katram indivīdam”.
Koponens raksturo Voitto kā ērtu rīku, lai iegūtu priekšstatu par to, kā varenie savu spēku izmanto realitātē. Piemēram, tas ģenerē biļetenu par 200 Somijas parlamenta deputātiem un izskaidro procesus parlamentā un citās demokrātiskās iestādēs. Koponens skaidro, ka sistēma sniedzot lietotājiem ziņas, kas viņiem tik tiešām esot svarīgas, turklāt Voitto dodot lietotājiem ieteikumus redzesloka paplašināšanai, piemēram, par vienu tēmu piedāvājot divus rakstus, kas rakstīta no ļoti dažādām perspektīvām.
“Protams, nekas nav perfekts,” atzīst Koponens. "Mēs apkopojam gan kvalitatīvu, gan kvantitatīvu atgriezenisko saiti un sistemātiski sekojam statistikai, lai novērtētu Voitto reālo ietekmi un mūsu pilsoņiem nākotnē sniegtu vēl labāku pakalpojumu.”
MI cīņai pret intrigām un apvainojumiem
MI rīku lietošanas iespējas žurnālistikā ir daudz un dažādas. Daudzi ziņu piedāvātāji MI izmanto arī, lai mīkstinātu agresīvus lietotāju komentārus, veicinātu konstruktīvas diskusijas un savās tīmekļa vietnēs apkarotu intrigas un rupjības.Lai filtrētu komentārus un aizturētu nepiedienīgus ierakstus, Neue Osnabrücker Zeitung (NOZ) izmanto MI programmatūru Conversario. Joahims Dreiklufts, NOZ mediju un mediju grupas mh:n Medien inovāciju laboratorijas HHLab vadītājs, ir apmierināts ar MI sniegumu, tomēr norāda, ka MI jāturpina mācīties. “Mans kolēģis, kas atbild par lietotāju saziņu, programmatūrai joprojām stāsta: “Šo komentāru es nebūtu aizturējis. Šo komentāru es būtu apslēpis.” Programmatūra turpina mācīties un ar katru dienu kļūst labāka.”
Tomēr jaunās tehnoloģijas tiek izmantotas arī plaša mēroga dezinformācijas kampaņām. Liza Gibsa aicina ziņu nozari agresīvi vērsties pret šo problēmu. Piemēram, “deep fakes” jeb dziļviltojumu atklāšana tuvākajos gados daudzām redakcijām būs svarīga izaugsmes joma, savukārt dažas mediju organizācijas, piemēram, Reuters, jau izmanto līdzīgas tehnoloģijas, lai radītu pilnībā automatizētas sporta ziņas, ko prezentē moderatori.
Ņemot vērā pieaugošo dezinformāciju, jebkurai plašsaziņas līdzekļu organizācijai, kas vēlas piesaistīt jaunus lietotājus, ir jārada uzticība. Jarno Koponens no Yle zina, ka caurskatāmība viņa organizācijai ir “vissvarīgākā”.
“Mēs kalpojam pilsoņiem, un vislabāk mēs viņiem kalpojam, kad iesaistām viņus atklātā sarunā par to, kas darbojas un kas nedarbojas.”
Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Yle atklāti iepazīstina ar saviem mērķiem, metodēm un praksi saistībā ar Voitto. Pie katra robotžurnālista radītā raksta ir piezīme “Rakstījis Voitto”.
Die Zeit ist reif
MI bieži ietekmē informāciju un diskusiju norisi ārpus ziņu medijiem. Jaunās MI tehnoloģijas neapšaubāmi nodrošina rīkus, kas ir ļoti piemēroti, lai padarītu žurnālistiku caurskatāmāku un cilvēkiem atbilstošāku.Tomēr redakcijām ir jārīkojas ātri, saka Liza Gibsa no AP. “Izņemot lielos ziņu piedāvātājus un dažus nišas spēlētājus, lielākajai daļai problēmās nonākušo redakciju nav zināšanu – un, kas ir vēl svarīgāk, nav arī laika – izdibināt, kā šīs tehnoloģijas izmantot. Tāpēc tās ar šo tēmu vispār nenodarbojas.”
Kā savā pētījumā par MI un žurnālistiku skaidro Čārlijs Bekets: "Mēs esam sasnieguši vēl vienu vēsturisku pagrieziena punktu. Ja skatāmies uz žurnālistiku kā vērtīgu sociālo labumu, ko cilvēkam rada cilvēks, ziņu organizācijām šo tehnoloģiju apguvei atlikuši, iespējams, vēl divi līdz pieci gadi."
Šis raksts ir daļa no Austrālijas Gētes Institūta tiešsaistes projekta “Kultūrtehnikas 4.0”, kas pievēršas mākslīgā intelekta un tradicionālo kultūras tehniku mijiedarbībai.