Viltus ziņas
Politiskās atvērtības lakmusa tests

Vieni apgalvo – viltus ziņas ir inde demokrātijai! Citi – viltus ziņas ir simptoms, taču ne īstā problēma. Tad nu pavisam lēnām. Kas vispār ir viltus ziņas? Un kāpēc tās sagādā tik lielu jucekli?
 

Vienota viltus ziņu definīcija ir sarežģīta. Vai neapzināta kļūda rakstā jau ir viltus ziņas? Jeb prognoze, kas nepiepildās? Principā, nē. Ītans Zakermens no Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta izšķir trīs viltus ziņu formas: ziņas, kas kādai tēmai piešķir pārspīlētu uzmanību, propaganda un mērķtiecīga dezinformācija.

Pirmās formas gadījumā tiek radīts maldīgs iespaids, ka tēma ir svarīgāka, nekā tai vajadzētu būt. Tā, piemēram, kā parāda nepublicēts Hārvarda universitātes pētījums, ASV mediji pārmērīgi bieži ziņoja par Hilarijas Klintones šķietamo e-pastu skandālu. Ītans Zakermens šo pārlieko uzmanību skaidro ar „nepareizu balansu“ un ASV mediju mēģinājumu līdzsvaroti ziņot par Trampa un Klintones skandāliem, lai nešķistu partejiski. Maldīga esot nevis informācija par tēmu, bet gan šķietamā nozīmība.

Turpretī propaganda ir klasiska politikas un vēlēšanu kampaņu sastāvdaļa. To raksturo patiesas un melīgas informācijas sajaukums, lai mazinātu pretinieka popularitāti un veicinātu savu. Salīdzinoši jauna ir dezinformācijas taktika. Tās mērķis ir panākt nevis ticību kādai maldīgai informācijai, bet gan pilsoņu nespēju izšķirt starp patiesību un meliem, nopietniem un nenopietniem informācijas avotiem. No šīs mērķtiecīgās atklāto debašu izkropļošanas, kas vērojama ASV, baidās arī šī gada Vācijas Bundestāga vēlēšanās.

Kur ir problēma?

Viltus ziņas kā dezinformācija bieži vien ir ar nolūku brīvi izdomāti stāsti, kas maskēti kā ziņas. Kas, piemēram, apgalvo, ka Angela Merkele apzināti ļauj Eiropā darboties ISIS. Ne vienmēr tam pamatā ir politiski iemesli, daļēji tas tiek darīts vienkārši finansiālu apsvērumu dēļ. Proti, ar viltus ziņām var nopelnīt arī naudu. Šādas ziņas parasti tiek publicētas tādās interneta mājaslapās, kas bieži vien saucas un izskatās kā nopietni masu mediji. Šāda veida pakaļdarinājumi bieži apgrūtina viltus ziņu mājaslapu atpazīšanu.

Tomēr problemātiski šādi viltus ziņu raksti kļūst tieši tādās interneta platformās kā Facebook, Twitter vai Reddit, kurās ar tiem var dalīties un padarīt pieejamus plašākai sabiedrībai. Jo tam, ka cilvēki dalās ar šiem rakstiem, ir dubults efekts. Viltus ziņu portāls suģestē savu autentiskumu, un lietotāji, kuri dalījušies ar rakstu, šķietami garantē to korektumu. Piemēram, noteikti ir atšķirība, vai ar viltus ziņām dalās kāds nezināms Twitter lietotājs vai ASV prezidents.

Viltus ziņu ietekme

Kad Buzzfeed īsi pēc ASV vēlēšanām 2016. gadā prezentēja kādu pētījumu, kas apliecināja, ka Facebook vietnē ar nozīmīgiem viltus ziņu rakstiem dalījās biežāk nekā ar klasisko mediju populārākajiem rakstiem, tam tika pievērsta liela uzmanība. Daži komentētāji bija pārliecināti, ka viltus ziņas būtu varējušas pozitīvi ietekmēt Donalda Trampa ievēlēšanu.

Turpretī pirmie zinātniskie pētījumi iezīmē pavisam citu ainu. Hārvarda universitātes un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta kopīgs pētījums, kurā tika aplūkoti vairāk nekā 1,2 miljoni rakstu vairāk nekā 25000 interneta mājaslapās, atklāj, ka viltus ziņu mājaslapām ASV vēlēšanu tiešsaistes diskursā ir bijusi tikai sekundāra loma. Cits pētījums apgalvo pat to, ka viltus ziņu rakstiem būtu jābūt tik pārliecinošiem kā 36 vēlēšanu reklāmām, lai tie būtu varējuši ietekmēt ASV vēlēšanas. Arī Hārvarda tieslietu skolas konferences galvenā doma par šo tēmu skan drīzāk mierinoši – lai cik problemātiskas daudzējādā ziņā viltus ziņas arī būtu, tās, vēsturiski skatoties, nav nedz kas jauns, nedz vēlēšanas izšķiroši ietekmējošs faktors.

Tad kā rīkoties?

Tas viss gan nenozīmē, ka viltus ziņas tomēr nevar sagādāt problēmas demokrātijai un publiskajam diskursam. Tas tikai apliecina to, ka situācija nav tik slikta, kā daži politiķi satraucas, pieprasot viltus ziņu aizliegumu.

Tikmēr iespējams risinājuma iedīglis nāk no tehnoloģiju uzņēmumiem – piemēram, sociālais portāls Facebook mēģina ļaut lietotājiem pašiem informēt par viltus ziņām un šo ziņu pareizību pārbaudīt trešajai pusei – žurnālistiem. Twitter portāla uzdevumā pētnieki pierādīja, ka baumas izplatās citādi nekā īstas ziņas. Un Google vairākas viltus ziņu mājaslapas ir izslēgusi no sava reklāmas tīkla Adsense, tādējādi trāpot šo mājaslapu īpašnieku visvārīgākajā vietā – naudas makā.

Protams, ar to šī viltus ziņu problēma netiks atrisināta. Kā nekā propaganda un baumas pastāv jau sen. Taču funkcionējošā politiskajā sabiedrībā ar spēcīgiem masu medijiem un uz vienprātību orientētu politisko diskursu viltus ziņu izdzīvošanas iespējai vajadzētu būt visai mazai.

26.04.2017