Atmaskot viltus ziņas
Saglabāt kopskatu

Viltus ziņas
Foto: David Ortmann, CC BY-NC 2.0

Ziņojumi, attēli, video – viltus ziņas var parādīties visdažādākajos veidos, kā arī tās ir grūti atspēkot. Tādēļ daži interneta piedāvājumi sniedz iespēju pārbaudīt šaubīgu informāciju un medijus.

Bieži vien patiesības pārbaude ir sarežģīta. Žurnālistiem ir ātri jāreaģē, jāzina atbildes, jāpārbauda, kas ir patiesība, kas izdomājums – it īpaši vietējos medijos, kas ir daudzu viltus ziņojumu izplatīšanās pirmsākums.

Šajā procesā lieti noder faktu pārbaudei izveidotās mājaslapas un tiešsaistes rīki. Piedāvājam nelielu viltus ziņu meklēšanas palīglīdzekļu izlasi.

Personīgais kontrolsaraksts

Apskatīties ziņas par izdevēju
  •  Vācijā mājaslapās obligāti jānorāda ziņas par izdevēju. Tādēļ lapai bez tām nevajadzētu uzticēties.
  • Ziņas par izdevēju sniedz informāciju par ziņas autoru. Viltus ziņu mājaslapu izdevēja adrese bieži vien neatrodas Vācijā.
  • Vai ir norādīts raksta autors? Ja ir, tad papētiet, ko vēl viņš ir publicējis.

Pārbaudīt saturu
  •  Principā vajadzētu pārbaudīt ziņojuma datumu un ierakstīt ziņas nosaukumu meklētājprogrammā.
  • Vai par to pašu tēmu jau ir ziņojušas citas interneta vietnes un mediji? Vai ir vairāki avoti? Nē? Tad pret ziņu vajadzētu attiekties kritiski.
  • Jāpārbauda avoti un citāti: kādā kontekstā tos vēl var atrast internetā?
  • Cik nopietni izskatās citi šķietamās viltus ziņu mājaslapas raksti? Kas vēl ir ticis publicēts?

Pārbaudīt tīmekļa adresi
  •  Ir gadījumi, kad viltus ziņojumi parādās pazīstamu mediju zīmolu dizainā.
  • Tāpēc apskaties tīmekļa adresi pārlūkprogrammas adreses laukā. Dažkārt adrese no oriģināla atšķiras tikai ar tādu papildinājumu kā defise vai beigās pievienotu .net.
Sociālajos tīklos – pārbaudīt nosūtītāju

– Pirms dalīties ar kāda lietotāja ierakstu, vajadzētu rūpīgi aplūkot nosūtītāja profilu.
– Cik ilgi šis Twitter vai Facebook konts jau pastāv?
– Cik daudz tam ir draugu vai sekotāju? Kas viņi ir? Maz sekotāju un ļoti jauni profili ir pamatots iemesls skepsei.
– Vajadzētu pārbaudīt līdz šim publicētos ierakstus. Vai Twitter un Facebook ieraksti ir regulāri un satura ziņā saistīti?
– Vai kontam ir zilais verifikācijas ķeksītis?

Pārbaudīt attēlus un video
  • Vai fotoattēls patiešām ir uzņemts norādītajā vietā? Reklāmas, ceļazīmes un automašīnu numura zīmes, iespējams, dod kādas norādes par vietu.
  • Viltus ziņu autori labprāt parāda tikai kādu attēla daļu, tādējādi sākotnējo uzņēmuma kontekstu neatainojot atbilstoši patiesībai. Padomā par to, ka tādā veidā var manipulēt ar attēla pausto ziņojumu.

Mājaslapas, kas pilnībā veltītas faktu, proti, viltus ziņu pārbaudei:

Hoaxmap.org

Raksturojums: šī mājaslapa atspoguļo baumas, kas ir izplatījušās Vācijā un tikušas atmaskotas kā viltus ziņas. Pārsvarā runa ir par bēgļiem un imigrantiem.

Praktiskā vērtība: digitālā Vācijas kartē iespējams sameklēt viltus ziņas pēc federālās zemes, vietas vai atslēgas vārdiem, piemēram, ‘zādzība’ vai ‘miesas bojājumi’. Lietotājs uzreiz redz, kurā gadā šīs baumas radušās. Turklāt ir arī saite uz rakstu, kas šīs tenkas ir atspēkojis.

http://hoaxmap.org/

hoaxmap.org

faktenfinder

Raksturojums: ARD redakcija ir izvirzījusi sev uzdevumu – pētīt šķietamu viltus informāciju sadaļā faktenfinder. Žurnālisti atspoguļo savu izpratni par patieso faktu situāciju – tomēr saglabā viedokļu daudzveidību. Tādā veidā cilvēkiem tiek sniegta platforma, lai pārliecinātos par apstiprinātiem faktiem.

Praktiskā vērtība: tagesschau.de sadaļā faktenfinder var sameklēt aktualitātes par Vāciju un ārzemēm, kā arī papildus informāciju attiecīgās strīdīgās tēmas plašākai un dziļākai atainošanai. Turklāt pieejamas arī noderīgas pamācības, piemēram, par kritisku apiešanos ar statistiku.

http://faktenfinder.tagesschau.de

faktenfinder ©   faktenfinder

Mimikama

Raksturojums: ziņas, kas izplatās Twitter, Facebook vai Whatspapp, bieži vien ir apšaubāmas. Lietotāji šīs ziņas var nosūtīt pārbaudei Mimikama redakcijai. Šī Austrijas biedrība kopš 2011. gada palīdz atklāt melus, interneta ļaunprātīgu izmantošanu un viltus ziņas.

Praktiskā vērtība: Mimikama veidotāji savu pētījumu rezultātus un rakstus par drošību internetā ievieto mājaslapā, turklāt sniedz arī padomus, kā atpazīt viltus ziņas. Īpaši praktiski: ar mājaslapā esošo meklētājprogrammu Hoaxsearch viltus ziņas var atrast pēc noteiktiem atslēgas vārdiem.

http://www.mimikama.at/
http://www.hoaxsearch.com/

Hoax Search ©   Hoax Search

Neskaitot mājaslapas, kas pilnībā veltītas faktu, proti, viltus ziņu pārbaudei, ir vesela virkne maksas un bezmaksas tiešsaistes rīku, kas noder fotoattēlu un video pārbaudei. Zemāk uzskaitītas bezmaksas programmas, kas ir īpaši ērti lietojamas.

Google attēli


Raksturojums: klasiķis Google attēli piedāvā iespēju sameklēt kāda fotoattēla izcelsmi. Datu banka atlasa mājaslapas, kurās ir attiecīgais fotoattēls, un meklē līdzīgus vai identiskus attēlus.

Praktiskā vērtība: tiklīdz ir ievietots attēls vai tā tīmekļa adrese, uzspiežot uz kameras simbola, sākas pārmeklēšana.

Tineye

Raksturojums: to, vai runa ir par oriģinālfoto, redaktori var pārbaudīt arī ar bezmaksas programmu angļu valodā Tineye. Kā apgalvo tās izveidotājs, reversais attēlu meklētājs uzreiz pārbauda vairāk nekā 17 miljardu fotoattēlu sakritību.

Praktiskā vērtība: ar pavisam minimālu piepūli lietotājiem ērtā programma ķeras pie darba. Arī šeit pietiek vien ar attēla tīmekļa adresi vai augšupielādi.

https://www.tineye.com/
 

Youtube Dataviewer

Raksturojums: palīdzības organizācija Amnesty International izstrādāja bezmaksas tiešsaistes rīku Youtube Dataviewer, lai stātos pretī viltus ziņu un video izplatībai platformā Youtube.

Praktiskā vērtība: pēc Youtube adreses ievadīšanas programma dažu sekunžu laikā nosaka videosižeta ievietošanas vietu un laiku. Vienlaikus tiek izstrādāti sīktēli, atsevišķi attēli no video, kas ar vienu klikšķi var tik ievietoti bilžu meklētājā.

23.02.2017