Bērnu un jauniešu literatūra
Citāds nekā pārējie
Bērnu grāmatas, cilvēkam pieaugot, veido viņa pasaules skatījumu. Tāpēc pēdējos gados no izdevniecībām tika pastiprināti prasīts, lai bērnu grāmatas atainotu sabiedrisko un kulturālo daudzveidību. Tomēr tas izdodas tikai atsevišķos gadījumos.
Sonja Matesone
Bieži lietotie vārdi “migrācija”, “integrācija”, “identitāte” un “dažādība” uzkurina sabiedriski politiskās debates. Arī bērnu literatūra vairākkārt ir nonākusi sabiedrības uzmanības centrā. Ja runa ir par kultūru daudzveidību, var teikt, ka bērnu grāmatas ir sabiedrības spogulis, arī ekrāns, uz kura projicējas sabiedrība. 2013. gadā Vācijā uzvirmoja asa publiskā diskusija par to, vai bērnu literatūras klasikas jaunajos izdevumos vārdi ar rasistisku vai dzimumu diskriminējošu nozīmi būtu jāaizstāj ar citiem. “Pepijas Garzeķes” jaunajā izdevumā Taka-Tuka zemē nēģeru karalis, piemēram, ir kļuvis par Dienvidjūras karali. „Rasisms!“, sacīja vieni. „Cenzūra!“, domāja citi.
Diskusija nav gluži jauna: jau pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados tika meklēti pamatprincipi, no kādas perspektīves attēlojami atšķirīgu kultūru cilvēki; cik daudz vietas un kāda vieta jāatvēlē citādajiem cilvēkiem un citādajam vispār. Tie, kas uzauga pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados, “svešo” iepazina, grāmatās sastopot resnus nēģeru karaļus, kas tika uzvarēti, baltus piedzīvojumu meklētājus, kas Āfrikā satika garīgi atpalikušus ļautiņus, vai arī melnus bāreņus, kas pa pastu tika sūtīti uz Eiropu.
Gadu gaitā tas mainījās – sāka runāt arī par sociāliem konfliktiem un naidīgumu pret ārzemniekiem, tāpat arī par mazākumtautību dzīves apstākļiem. Kaut kas tomēr nemainījās – tie, kas rakstīja par Indijas bāreņiem, par Āfrikas vēsturi un dzīvi ASV indiāņu rezervātos, ar nelieliem izņēmumiem joprojām bija baltie Eiropas vai Amerikas literāti un literātes
Daudzveidība un jūtīgums
Pēc trīsdesmit gadiem tēmas “identitāte” un “dažādība” ir tik aktuālas kā vēl nekad. 2015. gadā simtiem tūkstošu migranšu un migrantu sasniedza Eiropu. Bērnu literatūrā ātri parādījās pirmās grāmatas ar stāstiem par bēgšanu, to intonācijā jautās apjukuma. Daži darbi liecināja par augstu bērnu literatūras līmeni un dziļu tēmas tvērumu. Daudzi citi darbi parādīja, cik grūti ir rakstīt par “citādajiem”, neieslīgstot stereotipos, izdomājumos un vienkāršojumos.
Kopš tiem laikiem bērnu grāmatu tirgū “daudzveidība” ir aktuāls sauklis. Pieaug spiediens uz izdevniecībām, lai šī – tālāk nekonkretizētā – daudzveidība atspoguļotos to programmās. Arvien vairāk tiek nolīgti darbam tā dēvētie Sensitivity Readers, lai pārbaudītu tekstus, vai to saturā un valodā nav rasistisku, koloniālistisku, diskriminējošu un marginalizējošu iezīmju. Tomēr jāšaubās, vai ar to vien pietiks.
Kāds 2018. gadā publicēts Britu Mākslas padomes pētījumsi, piemēram, parāda, ka anglosakšu bērnu grāmatu tirgū sabiedrības daudzveidība teju vispār netiek attēlota. Salīdzināmu skaitļu par vācu valodas telpu nav, taču šādu grāmatu trūkums acīm redzami pastāv. Aizvien vēl bilžu grāmatu tirgum ir grūtības ar grāmatām, kurās galvenajam varonim ir tumša ādas krāsa. Lielākās izdevniecībās arī šodien ir atrodamas tikai atsevišķas autentiskas citu kultūrtelpu balsis un attēli.
Citu kultūras jomu balsis
Pozitīvi vērtējama lielā tulkojumu daļa Vācijas grāmatu tirgū. 2017. gadā tā bija apmēram 20 procentu no visiem jaunumiem bērnu grāmatu sadaļā. Tulkojums pats par sevi vēl negarantē daudzveidību, tomēr literatūra, kas nākusi no citas valodas vai kultūras telpas, jau dabiski ietver sevī “citādo”.
Turklāt jau daudzus gadus dažas mazas izdevniecības rūpējas par daudzveidību bērnu literatūrā, piemēram, izdevniecības “Baobab Books “, “Edition Orient” un arī “Edition Bracklo”. Šveices apgāds “Baobab Books” izdod visas pasaules bērnu un jauniešu grāmatas vācu tulkojumā. “Edition Orient” ienes Vācijas grāmatu tirgū mūsdienu Austrumu literatūru, un apgāds “Edition Bracklo” ir specializējies multikulturālu bērnu grāmatu izdošanā. Grafisko romānu jomā svarīgi tirgus dalībnieki ir izdevniecības “Reprodukt” un “Avant”.
Lai bērni un jaunieši grāmatās sastaptos ar daudzveidīgu pasauli, kurā vērts dzīvot, nepietiek ar daudzveidības prasīšanu no izdevniecībām vien. Ir vajadzīgas autores, tulkotāji, grāmatu pārdevējas, pedagogi, recenzentes un lasītāji, kas ir gatavi iet neiemītus ceļus. Tāpēc īpaši iepriecina iniciatīvas, kas veicina uzmanības pievēršanu tādām bērnu grāmatām, kas ataino daudzveidību un “citādus” skatījumus. Piemēram, bērnu grāmatu zīmogs “KIMI”, ko sākot ar 2019. gadu piešķir jaunajām bērnu grāmatām, kurās nav klišeju un diskriminējošas valodas. Vai arī projekts „Welcome to my library – daudzveidība un daudzvalodība bibliotēkās un bērnudārzos”, kas veido partnerību ar migrantu organizācijām, lai uzsāktu starpkultūru sadarbību starp bibliotēkām un bērnudārziem Saksijā-Anhaltē.