Rich Kids of Literature
Provokācija un performances

Ar estētiku un provokāciju viņi grib glābt mūsdienu literatūru: „Rich Kids of Literature“, ģērbušies kažokos un lidotāju jakās (ar savas grupas logo) pie futbola galda.
Ar estētiku un provokāciju viņi grib glābt mūsdienu literatūru: „Rich Kids of Literature“, ģērbušies kažokos un lidotāju jakās (ar savas grupas logo) pie futbola galda. | Foto (Fragments): © William Minke / Rich Kids of Literature

Glābt mūsdienu literatūru – to ir apņēmusies Berlīnes domubiedru grupa „Rich Kids of Literature“. Kopš 2016. gada raibā rakstnieku, autoru un studentu grupa, izmantojot literatūras šovu un neatkarīgu izdevniecību, rūpējas, lai Vācijas literatūras ainavā nevaldītu pārlieks miers. Viņiem tika veltīts daudz uzmanības sociālajos medijos.
 

Simons Zāners

Vairums rakstnieku Vācijā nav bagāti, gluži pretēji – viņi bieži vien dzīvo ļoti nestabilos apstākļos. Tāpēc, kad pirms aptuveni pieciem gadiem jauni cilvēki, apvienojušies grupā ar nosaukumu „Rich Kids of Literature“, pievērsa sev uzmanību literatūras vidē, pirmā doma bija – tā ir provokācija. Tāpat kā grupai „Rich Kids of Internet“, kuras nosaukumu viņi bija ņēmuši par paraugu savam nosaukuma, viņiem patika inscenēt un netrūka tam vajadzīgās enerģijas – viņi pozēja un izlika bildes un tekstus instagramā, taču par fonu izmantoja nevis luksusa automašīnas un jahtas, bet gan grāmatas un ar literatūru attāli saistītas lietas.

Inscenējumi urbānas bohēmas vidē

Galvenais, kas tolaik raksturoja ne pārāk ciešo grupu, kuras pazīstamākie pārstāvji bija izdevēji un redaktori Katarīna Holcmane, Saša Ēlerts un Dāvids Rabolts, kā arī rakstnieki Šarlote Krafta un Leonhards Hieronimi, bija – pamanāmība. Inscenējumi, rādot sevi kā kolektīvu urbānas bohēmas vidē, rada izpausmi gan jau minētajā instagrama kontā, gan pašu veidotos polo kreklos un lidotāju jakās ar grupas ģerboni. No šīm aktivitātēm sākotnēji rodas visai miglains priekšstats par literāru grupējumu, kura iznāciens sabiedrībā un medijos ir plānots ar mērķi provocēt un pievērst sev uzmanību, un tam raksturīga hedonistiska estētika. Literatūrai te bija tikai attāla vienojoša loma.
 

Tikai ieskatoties rūpīgāk redzams, ka literatūra tika ne vien attēlota, bet tiešām arī radīta. Ēlerts un Holcmane kopš 2013. gada izdod žurnālu “Das Wetter”, kopā ar Raboltu viņi 2015. gadā nodibināja izdevniecību “Korbinian-Verlag”, un grupas lasījumu sērija Berlīnē regulāri uzved literatūru uz skatuves. Laika gaitā parādījušies romāni un stāsti, ko pamana arī ārpus pašu loka, piemēram, Leonharda Hieronimi „Brīvā sabiedrībā“, 2020 (“In zwangloser Gesellschaft”), Šarlotes Kraftas „Palmas Akapulko pludmalē, tās māj“, 2020 (“Die Palmen am Strand von Acapulco, sie nicken”) un, pieskaitot plašāka loka autorus, arī Jošua Grosa „Fleksošana Maiami“, 2019 (“Flexen in Miami”).

Izdevniecības „Korbinian-Verlag“ izdotās grāmatas, piemēram, Šarlotes Kraftas „Palmas Akapulko pludmalē, tās māj“ laika gaitā kļuvušas pamanāmas arī ārpus grupas robežām.
Izdevniecības „Korbinian-Verlag“ izdotās grāmatas, piemēram, Šarlotes Kraftas „Palmas Akapulko pludmalē, tās māj“ laika gaitā kļuvušas pamanāmas arī ārpus grupas robežām. | Foto: © Screenshot von der Website des Korbinian-Verlags (2.6.2021)

Atbilstoši tam pasludinātā teorija literārajos tekstos parādās tikai vietumis. Jošua Gross darbā “Fleksošana Maiami” uzskicē distopiju, kas svārstās starp analogo un virtuālo realitāti un rada drūmu, tveicīgu vidi Floridas purvainajā ainavā. Hieronimi alter ego darbā „Brīvā sabiedrībā“ ceļo pa Eiropu, ko caurvij aizdomīgas 20. gadsimta anekdotes, un Šarlotes Kraftas fiktīvās pasaules darbā “Palmas Akapulko pludmalē, tās māj” veidojas no šķietami arhaiskām un pasakām raksturīgām un distopiskām ainām.

Uzmanības centrā ir nostājies apgāds


„Korbinian-Verlag“. Tur iznāk arvien vairāk grāmatu, kurām tiek veltīta uzmanība arī ievērojamās mediju kultūras lappusēs, bez jau minētās Šarlotes Kraftas grāmatas īpaši jāatzīmē Džemiles Šahinas (Cemile Sahin) romāns „Taksometrs“, 2019 („Taxi“). Arī citi minētie autori ar savām izdotajām grāmatām tradicionālajās izdevniecībās ieņēmuši stabilu vietu Vācijas literatūras ainavā, un viņu vārdi tiek minēti kopā ar panākumus guvušu un ievērojamu rakstnieku vārdiem, piemēram, ar Leifu Rantu („Allegro pastelis“, 2020) („Allegro Pastell“) un Jākobu Nolti („Īss stāsts par Tobiasu“, 2021) („Kurzes Buch über Tobias“).

Par pašiem „Rich Kids of Literature“ nu jau kādu laiku maz kas dzirdams. Instagrama konts parāda, ka tas pastāvējis no 2016. līdz 2020. gadam un kopš 2020. gada vairs netiek aktualizēts. Izskatās, ka provokācija un performances savu ir padarījušas. „Rich Kids“ acīm redzami ir savu sasnieguši un kļuvuši par daļu no Vācijas literārās vides.