Virtuālā realitāte
Iegremdēties un just līdzi

Virtuālās realitātes (VR) iespējas varētu pārveidot žurnālistiku. Vācu mediji jau eksperimentē ar jauno tehnoloģiju.

Svētā Pētera laukums Romā pagaidām vēl ir tukšs. Uzlecošās saules zeltaini dzeltenajā gaismā mirdz tikai Svētā Pētera bazilika. Skatienam klīstot no labās uz kreiso pusi, pamazām piepildās laukums un kolonādes ejas, garām paiet divas mūķenes baltos tērpos. Vācijas televīzijas kanāla ZDF reportāža nesteidzīgi stāsta par vienu no slavenākajiem laukumiem pasaulē, reportāžas veidotāji pilnībā paļaujas uz gadsimtiem vecās arhitektūras starojumu. Un ne bez pamata, jo materiāls filmēts ar 360 grādu kameru. Lejupielādējot attiecīgo lietotni un uzliekot virtuālās realitātes brilles, iespējams ne tikai skatīties 3D video, bet arī grozīt galvu uz visām debess pusēm un redzēt attiecīgo laukuma vietu.
 

Tieši šī klātbūtnes sajūta padara virtuālo realitāti tik atraktīvu. Pateicoties video, skatītājs var redzēt pat tādas vietas vai notikumus, ko pats, iespējams, neapmeklētu – stāvas kalnu nogāzes vai biezu mūžamežu. Turklāt intensīvajai skaņai un iespaidīgajam skatam visapkārt ir daudz spēcīgāka emocionāla iedarbība nekā klasiskai televīzijas reportāžai. To sauc par imersijas žurnālistiku – tādu, kas aptver visas maņas. Skatītājam jāiegremdējas un jājūt līdzi.

„Vairs nekāda virspusīga sensācija“

Jau 90. gados visu redzes lauku nosedzošas virtuālās realitātes brilles tika uzskatītas par spēļu industrijas nākamo lielo attīstības tendenci. Taču tolaik šis virziens tomēr neīstenojās. Šodien – ar jaudīgākiem viedtālruņiem un mobilo internetu – beidzot šķiet pienācis īstais laiks. Daudzi vācu uzņēmumi paļaujas uz virtuālo realitāti, saskata interesantas pielietošanas iespējas izklaides, reklāmas un tālākizglītības jomā. Tātad tā nav nejaušība, ka 2016. gada septembrī Ķelnē notika pirmais virtuālās realitātes nozares gadatirgus “Digility” ar 70 referentiem un vairāk nekā tūkstoš apmeklētājiem. „Virtuālā realitāte vairs nav nekāda virspusīga sensācija,“ saka 2014. gadā dibinātās Pirmās vācu virtuālās realitātes nozares apvienības priekšsēdētājs Arne Ludvigs. „Tā ir kļuvusi par meinstrīmu.“
 
Tam, ka tehnika tagad beidzot sasniedz tiešo lietotāju, ir vairāki iemesli. Šobrīd ir pieejami video visām gaumēm un interesēm. Piemēram, futbola fani 360 grādu filmās var nepastarpināti iepazīt savu iecienīto futbola klubu stadionus. Ceļošanas entuziasti var ļauties ceļojumam uz Brazīliju vai Indiju. Ar 360 grādu reportāžām eksperimentē gan Vācijas – Francijas kultūras kanāls “arte”, gan izdevums “Süddeutsche Zeitung”.

Kompleksi scenāriji un milzum daudz variantu

Taču virtuālās realitātes iespējas nebūt nav izsmeltas tikai ar iegremdēšanos. Jo 360 grādu video skatītājs gan var grozīt galvu un izbaudīt tiešas klātbūtnes sajūtu, taču citādi viņš joprojām ir pasīvs. “Īstajos” virtuālās realitātes formātos tas ir citādāk – tur skatītājs pats kļūst par darbojošos personu. Viņš patstāvīgi pārvietojas pa virtuālajām telpām un var mijiedarboties ar personām vai priekšmetiem. Tam nepieciešamas gan virtuālās realitātes brilles, gan tā dēvētais “kontrolieris” – rokā turams vadības elements.
 
Izklausās sarežģīti – un tā arī ir. Liela barjera ir ne tikai nepieciešamā aparatūra. Virtuālās realitātes žurnālistika, kas vēlas būt vienlaikus iegremdējoša un interaktīva, saskaras arī ar lieliem dramaturģiskiem izaicinājumiem. Iepriekš ir jāuzraksta kompleksi scenāriji ar dučiem variantu. Jo katra iejaukšanās, ko skatītājs veic virtuālajos scenārijos, ietekmē stāsta turpmāko norisi.

Ziņu pārraide par fiktīvu nolaišanos uz Marsa

Šādu formātu jau ir radījis Berlīnes jaunuzņēmums “Trotzkind”. Sadarbībā ar televīzijas kanālu ZDF “Trotzkind” izstrādājis interaktīvu ziņu pārraidi par (fiktīvu) nolaišanos uz Marsa 2042. gadā. Sākumā skatītāji redz futūristisku 3D televīzijas studiju, pa kuru lido neliels kosmosa kuģis. Tad sākas šķietamā tiešraide no kosmosa kuģa vadības kabīnes. Skatītājs kļūst par otro pilotu, un beigās viņam pat jāpalīdz droši nosēdināt kosmosa kuģi. Šo virtuālās realitātes eksperimentu, kas ilgst desmit minūtes, 14 darbinieki slīpēja vairākus mēnešus.

Līdz šim “Mission Mars” tika prezentēta tikai pasākumos un konferencēs. Vēl paies gadi, iespējams, pat desmitgades, līdz šādi formāti patiešām izmainīs mediju vidi. „Šobrīd ziņu kanāliem vēl ir tehniski ļoti sarežģīti un tikpat kā neiespējami veidot dienas aktualitātes kā izstaigājamas un interaktīvas pasaules,“ skaidro “Trotzkind” dibinātājs Svens Heberleins. Tomēr viņš ir cieši pārliecināts par virtuālās realitātes potenciālu. „Ar 360 grādu video attīstība vēl ne tuvu nav beigusies.“