Koka konstrukcijas Latvijas būvmākslā
Koks - tradicionāls būvmateriāls

Antra Viļuma

Koks ir tradicionāls būvmateriāls Latvijā līdzīgi kā citās Baltijas un Eiropas valstīs. Koks, turklāt, ir vienīgais atjaunojamais būvmateriāls, kas sevī uzglabā CO2, tāpēc rūpējoties par nākotni, tā būtu likumsakarīga izvēle, būvējot jaunas ēkas. Daudzviet valda satraukums par koku un mežu izciršanu, bet vismaz Latvijā jau vairākas desmitgades mežu atjaunošana notiek plānveidīgi. Bez tam šobrīd lielāko daļu saražoto koka ēku, paneļu un moduļu vietējie ražotāji eksportē. Tādēļ koka plašāka izmantošana būtu jāveicina arī Latvijā.

Viegli apstrādājams un veselīgs būvmateriāls

Vēsturiski koks bija viegli pieejams un arī salīdzinoši viegli apstrādājams būvmateriāls un no tā būvēja gan laukos, gan pilsētās. Būvēja gan vienkāršas mājas dzīvošanai, gan greznas muižu ēkas, kuru arhitektūru noteica materiālu un instrumentu pieejamība kā arī amatnieka prasmes un pieredze. Mūsdienās būvniecībā izmanto ne vien zāģmateriālu, bet arī koka būvizstrādājumus, kas ir līmētas, skavotas vai tapotas koka konstrukcijas vai paneļi. Stiprības ziņā modernie koka būvizstrādājumi var sacensties ar betonu un metālu, tomēr valda arī zināmi aizspriedumi (galvenokārt ugunsdrošības saistībā) un ierobežojumi jeb būvnormatīvi, kas tikai tāpēc, ka koks ir degošs materiāls, nosaka tam papildus prasības. Nenoliedzami, projektējot koka būves, it īpaši publiskas vai daudzīvokļu ēkas, ir nepieciešamas papildus zināšanas un pieredze, turklāt ne tikai par koka konstrukcijām, bet arī par būvnormatīviem, par aizsardzību no mitruma un citiem būtiskiem aspektiem.

  Individuālo ēku būvniecībā koka ēkas arvien biežāk izvēlās tie, kas domā par veselīgu vidi sev un aizdomāja arī par ilgtspēju, ēkas dzīves cikla izmaksām un iespējams arī ietekmi uz vidi. Jaunas daudzdzīvokļu koka ēkas Latvijā nav piedāvājumā ne pirkšanai, ne īrei. Ir rindu ēkas, ir divu dzīvokļu vai dvīņu ēkas, bet lielākas koka karkasa konstrukciju būves pagaidām top divas  - astoņu dzīvokļu ēka “Ābelītes” Brenguļos un top arī dzīvokļu ēka “Smailes” Mūrmuižā. Piedāvājumā ir dzīvokļu ēkas ar koka apdari fasādē, it sevišķi vietās, kur apkārt ir vēsturiskā koka apbūve.

Rūpnīcā ražota koka arhitektūra Latvijā

Mūsdienās koka ēku tapšanu būvlaukumā nomaina rūpnieciski ražotu ēkas daļu montāža būvlaukumā. Pirmās rūpnīcā ražotās koka ēkas uz Latvijas teritoriju piecdesmitajos gados atveda no Somijas. Tās bija nelielas saliekamas koka moduļēkas kā nodeva Padomju Savienībai, bet Latvijas teritorijā tās galvenokārt nonāca armijas pilsētiņās, piemēram, Cimdeniekos, Bolderājā un citur. Labāk zināmas ir Līvānu mājas, kas ir Latvijā ražotas saliekams koka konstrukcijas būves, kurām bija izstrādāti vairāki projekti. To ražošanai no Zviedrijas tika ievesti darbagaldi un vairākas desmitgades tās ražoja Līvānos. Tās varēja pasūtīt pašvaldības jaunu ciematu būvniecībai, lai nodrošinātu speciālistiem dzīves vietas lauku teritorijā. Arhitekti gan cēla trauksmi, ka tik daudz unificētas arhitektūras Latvijas ainavā nav pieļaujams būvēt, bet deviņdesmitajos gados ražošana tika pārtraukta. Kopš tā laika Latvijā ir izveidoti vairāki desmiti koka karkasa ēku ražotņu, bet lielāka daļa produkcijas tiek eksportēta uz dažādām valstīm Eiropā.

 
Latvijā nav daudz rūpnieciski ražotu publisko koka ēku un publisko ēku ar rūpnieciski ražotiem koka elementiem (kolonām un sijām).Galvenokārt tās ir sporta būves – sporta halles, peldaseini un ledus arēnas. Viena no pirmajām šādām būvēm tapa 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigas kā skriešanas arēna Ķīpsalā. Liela mēroga līmētas liekta koka konstrukcijas tika ražotas Lietuvā un tur jau bija uzbūvēta skriešanas arēna. Tās iedvesmoja toreizējā Rīgas Politehniskā institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) pārstāvjus uzsākt šāda projekta realizāciju, tomēr dažādu iemeslu rezultātā (mainījās valsts iekārta un augstskolas finansēšanas sistēma) ēku būvniecības procesā transformēja izstāžu centra BT1 vajadzībām.

 
Turpmākajos gados ir realizēti vairāki sporta zāļu projekti (Jūrmalā, Liepāja u.c.), peldbaseinu projekti (Inčukalnā, Limbažos u.c), skolas projekts Piņķos, brīvdabas koncertzāle “Mītava” Jelgavā, biroju ēkas un arī pārsegumi tirdzniecības centriem. Pēdējās desmitgadēs jaunās publiskās koka konstrukciju ēkas tiek realizētas kā ilgtspējīgas arhitektūras piemēri ar integrētām viedajām inženiersistēmām. Šādi projekti ir gan Latvijas valsts mežu reģionālie klientu apkalpošanas centri, gan Ogres Centrālā bibliotēka, gan Salaspils bērnudārzs.

Latvijas valsts mežu klientu centri

Latvijā vairāk kā pusi teritorijas klāj mežs un aptuveni puse no meža teritorijām pieder valstij [1]. Valsts akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” (LVM) ne tikai apsaimnieko un palielina mežu teritorijas, bet arī rāda priekšzīmi kā koku izmantot. 2016. gadā Dundagā un 2021. gadā Jelgavā tika uzbūvēti LVM reģionālie klientu apkalpošanas centri. Ēku projekta autors ir arhitektu birojs “5. iela” un to būvniecību veica uzņēmums “Selva Būve”.

Ēkas karkass ir veidots no līmēta koka sijām un kolonnām. Norobežojošās konstrukcijas veido koka konstrukcijas paneļi. Jelgavas projektā arī pirmā stāva pārsegumam izmantoti rūpnīca izgatavotie koka paneļi. Ēkas fasādē izmantoti zāģēti koka dēļi. Masīvās līmētā koka kolonnas fasādē kontrastē ar stiklotajām ēkas daļām, kas plānotas, lai maksimāli izmantotu dienas gaismu un ekonomētu energoresursus. Ēkas stilistiku ietekmē arī terases un balkona konstrukcija, kas vienlaikus kalpo arī par evakuācijas izeju. Ēkas arhitektoniskais veidols un inženiertehniskie risinājumi atspoguļo projektētāja “5. iela” projekta devīzi – Mežs ir mūsu zaļais zelts! Interjerā izmantots gan saplāksnis, gan atkārtoti izmantotu koka dēļu virsmas. Ēkas galvenā arhitekte Ija Rudzīte uzsver, ka koks ir dzīvs, dabisks un videi draudzīgs materiāls, norādot, ka koks ir vienmēr bijis modē, tas ir ilgtspējīgs un inovatīvs materiāls.

Ilgtspējīga koka arhitektūra Ogrē

Ogres centrālās bibliotēkas ēka ir koka konstrukciju projekts, kurā veidota atsauce uz pilsētas vēsturisko vasarnīcu apbūvi, un tās plānojumā, ņemtas vērā gan pašvaldības, gan iedzīvotāju vajadzības un vēlmes - atsevišķa zona pusaudžiem, rotaļu zona bērnu lasītavā, atsevišķa telpa māmiņām ar mazuļiem, telpa pasākumu rīkošanai ar virtuves zonu un terasi, no kuras paveras skats uz pilsētu.

 
Līmētā koka konstrukcijas bibliotēkas ēkā ir galvenais konstruktīvais materiāls, kas jumta daļā papildināts ar metāla konstrukcijām. Masīvkoka karkass veidots, kombinējot CLT (Cross Laminated Timber – krusteniski līmēta koksne) paneļus un GLT (Glued Laminated Timber, Glulam - līmēta koksne) sijas un kolonnas. Abiem ēkas arhitektiem Valdim Onkelim un Rūdim Rubenim (birojs PBR) bijusi pieredze ar koka konstrukciju projektiem, tomēr papildus tika veltīts laiks gan izpētei, gan apmācībām Itālijā, lai izmantotu vislabākos risinājumus. Lai maksimāli izmantotu CLT paneļa izmērus, tie ēka novietoti vertikāli abu stāvu augstumā. Tā kā ēkā uzstādīta sprinkleru sistēma, tad daudzviet koku varēja saglabāt interjerā redzamu. Koka konstruktīvie  elementi, kas redzami interjerā, veido mājīgo noskaņu un papildina telpas ar dabisko materiālu tekstūru. Arī logu aplodas veidotas kā koka kastes, kurās var sēdēt. Koks izmantots arī lasītavu plauktiem un citiem interjera elementiem.

Veselīga vide Salaspils bērnudārzā

Koka dabiskums ne tikai vizuāli uzlabo telpu estētisku, bet arī būtiski ietekmē iekštelpu gaisa kvalitāti. Salaspils pašvaldība ir pasūtītājs bērnudārza ēkai, kurā pēc “MADE arhitekti” projekta koks ir izmantots  konstrukcijām un iekštelpu apdarei, lai uzlabotu mikroklimatu telpās. Nesošo koka paneļu ugunsdrošībai ir veikta kapsulācija, nosedzot konstrukcijas ar ugunsdrošu materiālu. Savukārt, lai nodrošinātu labu skaņas izolāciju, norobežojošām konstrukcijām veidota atbilstoša materiālu kombinācija. Ar pārdomātiem konstrukciju un inženiersistēmu risinājumiem, energoefektivitātes rādītāji ir atbilstoši pasīvās ēkas energoefektivitātes standartiem ar enerģijas patēriņu 10 - 25 kWh/m2.

 
Lai pasargātu dabiskos materiālus un izvairītos no netīrumu nokļūšanas telpās, ēka izplānota ar atsevišķu ieeju katrai grupiņai, tādejādi arī samazinot uzkopšanas izmaksas.

Aktualitāte jebkurā koka konstrukciju būvē, protams, ir jautājums par ugunsdrošību. Aptaujās  un intervijās par koka konstrukciju būvēm visbiežāk pieminētais ierobežojums ir tieši normatīvie akti un jo īpaši Ēku ugunsdrošības būvnormatīvs. To piemin gan speciālisti, kas ikdienā ir saistīti ar projektēšanu un būvniecību, gan citu jomu pārstāvji, kas tieši vai netieši ir saistīti ar nozari un pārzina būvniecības normatīvo bāzi Latvijā. Salaspils projektā liela nozīme bija gan arhitekta Miķeļa Putrāma profesionalitātei, gan ugunsdrošības inženiera Edvīna Granta izveidotajam simulācijas modelim, kas palīdzēja darba procesā gan projekta izstrādātājiem, gan saskaņojošām institūcijām. Salaspils projektā ir saskaņotas atkāpes no būvnormatīva, kas paredz, ka bērnudārza ēkai drīkst būt tikai viens stāvs. Lai šī atkāpe tiktu saskaņota, ir izpildīta prasība ieviest ārējās kāpnes uz otrā stāva telpām un veidot atsevišķas ieejas katrā grupiņā.

Pasaulē mūsdienās koka konstrukcijas izgatavo rūpnīcā un izmanto tāpēc, ka tas ir ātrāk, ekonomiskāk un arī kvalitatīvāk. Ja koka konstrukcijas būvlaukumā tikai samontē, tad rodas arī mazāk atkritumu un darba vide ir drošāka. Latvijā vismaz publisko un daudzdzīvokļu jaunbūvēs koka konstrukcijas parādās arvien biežāk un katra veiksmīga būve ir kā notikumus, tomēr kopumā koka izmantošanas apjoms aug ļoti lēni.