CLIL ir saīsinājums no Content and Language Integrated Learning (satura un valodas integrētā apguve).
Tā ir pedagoģiska pieeja, kur pirmo valodu un otro valodu (L 2) izmanto specializēto priekšmetu, piemēram, matemātikas, ķīmijas, bioloģijas, ģeogrāfijas/ekoloģijas, vēstures, satura nodošanai un apguvei, valodu izmantojot ar mērķi veicināt specializēto priekšmetu apguvi, gan arī pašas valodas apguves mērķu sasniegšanai.
Vācu valodā CLIL pieejai ir dažādi apzīmējumi:
- Bilingvāla mācību priekšmetu apmācība, bilingvālas mācības, integrētā valodas un mācību priekšmeta apguve, valodas un mācību priekšmeta apguve, integrētā svešvalodas un mācību priekšmeta apguve (galvenokārt Vācijā) vai mācību priekšmetu apguve vācu valodā (vācu mazākumtautības skolās vai Vācijas skolu sistēmā ārvalstīs/ZfA),
- Svešvaloda kā darba valoda (piem., Austrijā),
- Valodas imersija (piem., Šveicē).
Saskaņā ar definīciju CLIL skolā piedāvā nevis visa mācību satura apguvi svešvalodā, bet svešvalodā tiek apgūti konkrēti priekšmeti.
Tas atšķir CLIL pieeju no Vācijas skolām ārvalstīs un Eiropas Savienības skolām, kuros viss mācību saturs tiek apgūts kādā citā valodā.
CLIL pieeja atšķiras arī no Kanādā ieviestās imersijas (iegremdēšanās) metodes, saskaņā ar kuru bieži viss mācību saturs tiek apgūts citā valodā, nepievēršot īpašu uzmanību skolēnu svešvalodas prasmju attīstībai. Imersijas klasēs nenotiek svešvalodas nodarbības; CLIL metode turpretī paredz normālu – daļēji padziļinātu – svešvalodas apmācību, un, no otras puses, pati CLIL nodarbība ir arī valodas stunda, jo īpaši, ja tas nepieciešams konkrētā priekšmeta apguvei. Tātad tas nozīmē, ka CLIL nodarbība patiešām ir integrēta valodas un priekšmeta apguve. Ar CLIL metodi lielākoties tiek mācīti humanitārie un sociālo zinātņu priekšmeti kā vēsture, ģeogrāfija, sociālās zinības. Taču svešvalodā tiek mācīti arī dabaszinātņu un estētikas priekšmeti.
CLIL metodē var strādāt ne tikai ar tradicionālajām svešvalodām, bet arī ar mazākumtautību valodām, reģionālajām vai citām oficiālajām valsts valodām. Līdz ar to CLIL ir mērķtiecīgi izmantojams ne tikai svešvalodu, jo īpaši angļu valodas, apguves sekmēšanai, bet arī kā instruments valodas veicināšanai, kurā runā neliels cilvēku skaits.
Pie šīm valodām pieder gan ģeogrāfiski definētas mazākumtautību valodas kā sorbu valoda Vācijā vai bretoņu valoda Francijā, gan arī mazākumtautību valodas pierobežas reģionos kā franču valoda Aostas ielejā Itālijā vai vācu valoda Elzasas-Lotringas apgabalā Francijā. Ar CLIL metodi var sekmēt arī sociāli definētas mazākumtautību valodas; kā piemēru var minēt turku valodu Vācijā, ko virkne profesionālās izglītības skolu izmanto ekonomikas apguvei.
