Veronika Kovačič, Maribor
Veronika (dz. 1979. g. Mariborā) par savu dzimto uzskata slovēņu valodu. Tolaik, kad auga viņas vecmāmiņa Ana, vācu valoda Mariborā bija oficiālā valoda, taču mūsdienās Ana ir viena no retajām, kas vēl aktīvi pārvalda Mariboras vācu valodu. Veronikas māte un vecmāmiņa šajā valodā runā, darot ikdienas darbus, bet viņa pati vācu valodu apguvusi jau bērnībā, piemēram, ģimenes izbraukumos. Pašlaik viņa studē ģermānistiku un atzinīgi vērtē to, ka stingri noteiktās valstu, tautību un kultūru robežas kļūst aizvien maznozīmīgākas.
Sandra Semida, Kočevje
Sandra pati sevi dēvē par slovēnieti ar bosniešu, horvātu un Kočevjes vācu saknēm. Vāciski viņa runā tikai mazliet, jo viņas tēvs un vectēvs - abi kočevjieši - viņai šo valodu nevēlējās mācīt. Sandras vectēvs kā bērns bija piedzīvojis apdraudējumu no slovēņu partizāniem un tādēļ baidījās lietot Kočevjes vācu valodu. Pēc kara daudzi kaunējās par "bauru valodu", tādēļ arī viņas tēvs ar viņu vāciski nerunāja. Taču šodien Sandra ir lepna par to, ka viņai ir Kočevjes vācu saknes un ka viņa nedaudz runā vāciski.