Ātrā piekļuve:
Pāriet tieši uz saturu (Alt 1)Pāriet tieši uz apakšizvēlni (Alt 3)Pāriet tieši uz galveno izvēlni (Alt 2)

Mācāmies mācīt vācu valodu (DLL)®
Pieeja

Pieeja © Goethe-Institut/Sonja Tobias
  • Darbības izpētīšana - Jūs vērojat un analizējat savas un citu nodarbības
  • Praktiskās izpētes projekti apzinātai savu nodarbību izpētīšanai
  • Dažādu mērķgrupu autentisku vācu valodas nodarbību videoieraksti no visas pasaules
  • Informācija par mācību procesa organizēšanas vadlīnijām

Darbības izpētīšana

Lai skolotāju tālākizglītošana būtu maksimāli pietuvināta praksei, DLL izmanto darbības jeb skolotāja rīcības izpētīšanas metodes. Tas nozīmē, ka kursa ietvaros skolotāji līdzās jaunām speciālajām didaktikas zināšanām pastāvīgi tiek rosināti vērot savas un citu skolotāju nodarbības, saskatīt jaunas rīcības iespējas un izmēģināt tās savās stundās. Tādā veidā teorētisko zināšanu ieguve savstarpēji papildinoši tiek apvienota ar pētniecisko un analizējošo pieredzē balstīto mācīšanos.
Prof. Dr. Legutke "Fortbildung vom Unterricht aus denken!" Didacta 2012
Prof. Dr. Legutke "Fortbildung vom Unterricht aus denken!" Didacta 2012

Praktiskās izpētes projekti

Katra moduļa ietvaros izglītojamie skolotāji veic paši savu nodarbību apzināšanu. Tā sauktie praktiskās izpētes projekti (PEP) palīdz skolotājiem, vadoties pēc noteiktiem jautājumiem, vērot pašiem savas nodarbības, veikt to izvērtējumu un, iespējams, tās izmainīt.
 
Skolotājiem tiek nodrošināta viedokļu apmaiņa ar kolēģiem, iespēja paplašināt rīcības un darbību spektru un gūt jaunu ieskatu dažādās mācību stundas situācijās.
 
Filmisku ieskatu PEP īstenošanā un prezentācijā piedāvā nodarbības dokumentācija, ko esam nofilmējuši Gētes institūtā Sarajevā.

PEP-Videos

Nodarbību videoieraksti

Svarīgs DLL elements ir autentisku vācu valodas nodarbību (ar dažādām mērķgrupām) videoieraksti. Šīs nodarbību dokumentācijas ir jāuztver nevis kā labas prakses modeļi, bet gan kā iespēja analizēt nodarbību vispārējā kontekstā.
 
Piekļuve nodarbību videoierakstiem par attiecīgo tēmu ir pavisam vienkārša. DLL moduļu drukātajos izdevumos tie iekļauti kā DVD un vienlaikus ar QR koda palīdzību tie ir atverami mobilajās ierīcēs.

 
Unterricht mit Schulkindern in New Delhi (7. Klasse) © Goethe-Institut; DLL
Nodarbība ar skolas bērniem (7. Klase) Ņūdeli
 
Unterricht mit Erwachsenen im Goethe-Institut München © Goethe-Institut; DLL
Nodarbība ar pieaugušajiem Gētes institūtā Minhenē

 

Nodarbību vadlīnijas

DLL tālākizglītības kursā skolotāji iepazīstas ar sekojošām vadlīnijām un metodiski didaktiskajiem principiem:

Ikvienas nodarbības mērķis ir prasmju jeb lietpratības attīstīšana. Nodarbībai, kas orientēta uz lietpratības attīstīšanu, jābūt plānotai, izejot no sasniedzamās prasmes, un tajā sasniedzamajam mērķim ir jābūt skaidri formulētam zināšanu un prasmju apraksta formā.
Orientācija uz lietpratību nozīmē arī to, ka tiek pārbaudīts, vai un kādā apjomā apmācāmie noteikta laika posma beigās ir apguvuši attīstāmās prasmes. Pārbaudīt visus attīstāmo prasmju aspektus, protams, nav iespējams. Citiem vārdiem sakot: ne visi mācīšanās mērķi vienlaikus ir arī pārbaudes mērķi. Piemēram, svešvalodas nodarbībā parasti tiek pārbaudītas nevis ar personības attīstību saistītas prasmes, bet gan drīzāk procesuālas prasmes kā klausīšanās, runāšana utt. 
Orientācija uz izglītojamajiem ņem vērā izglītojamo individualitāti, intereses un valodas apguves vajadzību. Cita starpā tas nozīmē, ka ar fokusu uz specifisko izglītojamo grupu tiek izmantoti daudzveidīgi mācību materiāli un darba formas, un ka izglītojamajiem, piemēram, tiek piedāvāta dažādu uzdevumu un metožu izvēle. Šāda pieeja balstīta uzskatā, ka tā pozitīvi ietekmē izglītojamo motivāciju. 
Izglītojamo aktīvas darbības veicināšana balstās uzskatā, ka izglītojamie, kas nodarbībā aktīvi pievēršas apgūstamajai vielai, spēj to labāk apstrādāt un tādā veidā sasniegt iespējami labākas sekmes vielas apguvē. Aktīvi izglītojamie ar jautājumiem un secinājumiem piedalās mācību stundas norisē, apmainās ar viedokļiem savā starpā, paši atklāj valodas struktūras un cenšas aprakstīt likumsakarības, viņi pārņem organizatoriskus un mācīšanās procesu vadošus uzdevumus un pat mācīšanas aktivitātes. Aktīvi izglītojamie attiecīgu uzdevumu kontekstā strādā motivētāk un koncentrētāk. Viņi pastiprināti attīsta savu valodas prasmju un valodas apgūšanas procesa apzināšanos. 
Orientācija uz interaktivitāti prasa, lai nodarbības uzdevumi mudinātu izglītojamos savstarpēji sadarboties. Piemēram, viņiem jāpauž savs viedoklis un jāspēj ieklausīties citu viedokļos, kā arī vēl daudz kas cits. Attiecīgi tam uzdevumiem jābūt veidotiem tā, lai izglītojamie savstarpēji mijiedarbotos, piemēram, lomu spēlēs, izmantojot dažādas sociālās formas vai izpildot uzdevumus, kuros jāpanāk kāda vienošanās, kāds ir jāpārliecina vai jāinformē par kaut ko, par ko sarunas partneris vēl nezina. 
Lai veicinātu autonomiju, ir jāsekmē izglītojamo apzināta un pašanalizējoša attieksme katram pret savu mācīšanās procesu. Mācību plānam un izvēlētajām metodēm jau no paša sākuma jātiecas uz mērķi, pēc iespējas efektīvi izmantot jau esošās valodu prasmes un valodas apguves pieredzi un vienlaikus sagatavot citu (sveš)valodu apguvei. 
Valodas lietojums vienmēr balstās kultūrai raksturīgā sociālajā kontekstā. Tāpēc ir svarīgi, lai nodarbībā tiktu radītas mācīšanās situācijas, kurās izglītojamie gūst pieredzi svešvalodas komunikatīvajā kultūrā. Šādi uzdevumi ļauj apzināties kopīgo un atšķirīgo ar izglītojamā dzimtās valodas komunikatīvajā lietojumā. Ideālā variantā izglītojamie apgūst prasmes un komunikācijas stratēģijas, lai varētu orientēties vācu valodā runājošā vidē un dzīves realitāte. 
Orientācija uz uzdevumiem ir cieši saistīta ar aktīvo mācīšanos. Saskaņā ar šo principu izglītojamajiem jādod iespēja veikt uzdevumus, kas saistīti vai nu ar viņu dzīvi vai ar nākotnē nepieciešamajām valodas pielietojuma prasmēm. Uzdevumiem jārada iespēja atklāt “īstu” problēmu jautājumus un atbildēt uz tiem svešvalodā. Šādos uzdevumos sava loma var būt vārdu krājumam un gramatikas likumiem, taču tie – atšķirībā un izolētiem gramatikas vingrinājumiem – nav šo uzdevumu uzmanības centrā. 
Lielākoties vācu valodu apgūstošie ir mācījušies jau kādu citu svešvalodu, kas viņiem var palīdzēt ātrāk atpazīt noteiktas apgūstamās valodas struktūras un izsecināt vārdu nozīmi. Tāpēc daudzvalodības aspekts nodarbībā nozīmē sasaisti ar izglītojamo valodu apguves un komunikācijas pieredzi.