CLIL Latvijā

CILiG Foto und Logo Foto: Goethe-Institut/Bernhard Ludewig, Logo: Astrid Sitz

Valodas apguve citu mācību priekšmetu ietvaros paver jaunas perspektīvas svešvalodas nodarbībai. Tāpēc Gētes institūts iesaistās CLIL (Content and Language Integrated Learning) un MINT (Mathematik, Informatik, Naturwissenschaften und Technik – matemātika, informātika, dabaszinātnes un tehnika) pieejas atbalstīšanā. Nozīmīga loma ir arī sociālajām un humanitārajām zinātnēm, kas ļoti būtiski sekmē tādas kompetences kā tolerance, kritiskā domāšana un kooperācija.
 

Tāpat kā visur, arī Vācijā ir izteikts MINT jeb eksaktās un dabaszinātņu jomas speciālistu trūkums. Līdzās zināšanām nozarē šiem speciālistiem būtu nepieciešamas arī vācu valodas zināšanas. CLIL ir apmācības metode, kas atbilst šīm aktuālajām prasībām. 

CLIL ir saīsinājums no Content and Language Integrated Learning (satura un valodas integrētā apguve).
Tā ir pedagoģiska pieeja, kur pirmo valodu un otro valodu (L 2) izmanto specializēto priekšmetu, piemēram, matemātikas, ķīmijas, bioloģijas, ģeogrāfijas/ekoloģijas, vēstures, satura nodošanai un apguvei, valodu izmantojot ar mērķi veicināt specializēto priekšmetu apguvi, gan arī pašas valodas apguves mērķu sasniegšanai.

Vācu valodā CLIL pieejai ir dažādi apzīmējumi:
  • Bilingvāla mācību priekšmetu apmācība, bilingvālas mācības, integrētā valodas un mācību priekšmeta apguve, valodas un mācību priekšmeta apguve, integrētā svešvalodas un mācību priekšmeta apguve (galvenokārt Vācijā) vai mācību priekšmetu apguve vācu valodā (vācu mazākumtautības skolās vai Vācijas skolu sistēmā ārvalstīs/ZfA),
  • Svešvaloda kā darba valoda (piem., Austrijā),
  • Valodas imersija (piem., Šveicē).
Saskaņā ar definīciju CLIL skolā piedāvā nevis visa mācību satura apguvi svešvalodā, bet svešvalodā tiek apgūti konkrēti priekšmeti.
Tas atšķir CLIL pieeju no Vācijas skolām ārvalstīs un Eiropas Savienības skolām, kuros viss mācību saturs tiek apgūts kādā citā valodā.

CLIL pieeja atšķiras arī no Kanādā ieviestās imersijas (iegremdēšanās) metodes, saskaņā ar kuru bieži viss mācību saturs tiek apgūts citā valodā, nepievēršot īpašu uzmanību skolēnu svešvalodas prasmju attīstībai. Imersijas klasēs nenotiek svešvalodas nodarbības; CLIL metode turpretī paredz normālu – daļēji padziļinātu – svešvalodas apmācību, un, no otras puses, pati CLIL nodarbība ir arī valodas stunda, jo īpaši, ja tas nepieciešams konkrētā priekšmeta apguvei. Tātad tas nozīmē, ka CLIL nodarbība patiešām ir integrēta valodas un priekšmeta apguve. Ar CLIL metodi lielākoties tiek mācīti humanitārie un sociālo zinātņu priekšmeti kā vēsture, ģeogrāfija, sociālās zinības. Taču svešvalodā tiek mācīti arī dabaszinātņu un estētikas priekšmeti.

CLIL metodē var strādāt ne tikai ar tradicionālajām svešvalodām, bet arī ar mazākumtautību valodām, reģionālajām vai citām oficiālajām valsts valodām. Līdz ar to CLIL ir mērķtiecīgi izmantojams ne tikai svešvalodu, jo īpaši angļu valodas, apguves sekmēšanai, bet arī kā instruments valodas veicināšanai, kurā runā neliels cilvēku skaits.

Pie šīm valodām pieder gan ģeogrāfiski definētas mazākumtautību valodas kā sorbu valoda Vācijā vai bretoņu valoda Francijā, gan arī mazākumtautību valodas pierobežas reģionos kā franču valoda Aostas ielejā Itālijā vai vācu valoda Elzasas-Lotringas apgabalā Francijā. Ar CLIL metodi var sekmēt arī sociāli definētas mazākumtautību valodas; kā piemēru var minēt turku valodu Vācijā, ko virkne profesionālās izglītības skolu izmanto ekonomikas apguvei.
 
CLIL ir piemērots visiem izglītības posmiem. Virknē Eiropas valstu atsevišķi priekšmetu apguve svešvalodā notiek jau sākumskolā vai pat pirmskolā. Visbiežāk CLIL tiek izmantots vidusskolas posmā, turklāt ar šo metodi strādā visa veida skolas, ne tikai ģimnāzijas. Arī daudzas profesionālās izglītības skolas izmanto šo didaktikas instrumentu integrētai mācību priekšmeta un valodas apguvei. CLIL nodarbību ilgums ir ļoti dažāds; piedāvāto programmu ilgums variē no dažām nedēļām līdz pat vairākiem gadiem.

Sākotnēji tika izstrādāta CLIL pieejas didaktika svešvalodas apmācībai. Šobrīd rodas arvien vairāk didaktisko materiālu CLIL metodei dažādos mācību priekšmetos un aizvien vairāk tiek novērtēts ieguvums priekšmeta satura apguvē ar vienlaikus notiekošo svešvalodas nodarbību. Ieteikumos un vadlīnijās tiek izskaidrots, ka bilingvāla mācību priekšmeta apguve balstās priekšmeta didaktiskajos principos un priekšmeta satura un valodas apguve ir vienādi svarīga.
 
Ar interesantu saturu motivēt vācu valodas apguvi un veiksmīgākajā gadījumā radīt tādu valodas prasmes pamatu, ko vēlāk iespējams paplašināt patstāvīgi.

Vācu valoda kā 2. svešvaloda (izvēles vai obligātais priekšmets) ārvalstu skolās parasti tiek mācīta divus vai labākajā gadījumā trīs gadus un tikai retos gadījumos biežāk nekā 2 mācību stundas nedēļā. Līdz ar to kopējais apjoms ir aptuveni 180 vai 240 mācību stundas, kas ļauj sasniegt A2 vai A2/B1 līmeni. Tas liek pārjautāt, cik realizējama un jēgpilna CLILiG (CLIL in German jeb CLIL vācu valodā) metode tikai divu mācību gadu garumā ir tādos priekšmetos kā, piemēram, vēsture un sociālās zinības. Ja nodarbībās vēlas strādāt ar autentiskiem tekstiem, tad pārsvarā rodas grūtības, jo šo humanitāro zinātņu teksti vācu valodā parasti atbilst B1 un augstākam līmenim. Šādos gadījumos mērķis drīzāk ir vērsts uz to, lai skolēnus ar interesantu saturu motivētu apgūt vācu valodu un veiksmīgākajā gadījumā radīt tādu valodas prasmes pamatu, ko vēlāk viņi var paplašināt patstāvīgi.

MINT priekšmetu ietvaros sagatavot profesionālajai izglītībai

Citādāk ir ar mērķiem MINT priekšmetos (matemātika, informātika, dabaszinātnes, tehnika), jo tajos valoda parasti atbilst A2 līmenim un apgūto terminoloģiju skolēni daudz tiešākā veidā var izmantot izvēlētajā studiju, profesionālās izglītības un aroda jomā. Šo priekšmetu mācību materiāliem ir konkrēts mērķis: apgūstot valodu un saturu, skolēni sagatavojas profesionālajai izglītībai (piemēram, metālapstrāde/elektroiekārtas).
 
2018./19. gada mācību gadā projektā piedalās šādas skolas:

Rīgas Valsts vācu ģimnāzija 
vācu valodas skolotāja Daiga Šķele und ķīmijas skolotāja   Antra Zeile;
vācu valodas skolotāja Inita Kalteniece und matemātikas skolotāja  Gunita Reinvalde;
vācu valodas skolotāja Ina Baumane und fizikas skolotājs  Kārlis Kūriņš

Ventspils 4.vidusskola
 vācu valodas skolotāja Laura Virza un ģeogrāfijas skolotāja Sanita Ekmane

 Rīgas Klasiskā ģimnāzija
vācu valodas skolotāja Svetlana Šukalo, matemātikas skolotāja Jūlija Vedmecka un ķīmijas skolotāja Marina Lukaņenoka

J.G.Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola
vācu valodas skolotājs Kirils Soklakovs

Viļakas Valsts ģimnāzija
vācu valodas skolotāja Evita Zaremba-Krīgere un ķīmijas skolotāja Veneranda Medne

 
Projektu raksturo atvērtība un gatavība sadarboties. Projekta ietvaros regulāri notiks atklātās stundas, kurās var hospitēt kā projekta skolu skolotāji, tā arī visi interesenti. Informācija par šīm stundām tiks šeit publicēta.
 
Intereses gadījumā lūdzam ne vēlāk kā četras dienas pirms apmeklējuma pieteikties pie projekta koordinatores.   
Laiks, Vieta                             CLIL stunda
                               2017. / 2018. mācību gads
22.11.2018. / 8:20 – 9:50 Rīgas Valsts Vācu ģimnāzija „Sportot ir labi“, 7. klase,
matemātikas skolotāja Gunita Reinvalde un vācu valodas skolotāja Inita Kalteniece
18.03.2019. / 12:10 – 13:40 Ventspils 4. vidusskola "Jauktie un lapu koku meži", 5.klase, ģeogrāfijas skolotāja Sanita Ekmane un vācu valodas skolotāja Laura Virza
28.03.2019. / 12:00 – 13:00 
Rīgas Klasiskā ģimnāzija
„Daudzstūru elementi un virsmas“, 7.klase,
matemātikas skolotāja Jūlija Vedmecka un vācu valodas skolotāja Svetlana Šukalo
30.04.2019. / 10:00 – 10:40 Rīgas Valsts Vācu ģimnāzija "Oma likums", 11.klasse, 312.telpa, fizikas skolotājs Kārlis Kūriņš un vācu valodas skolotāja Ina Baumane

Saites un materiāli

Daudzpusīgs piedāvājums, kas aptver aktuālās tendences un bagātīgu materiālu klāstu.