Nirnbergas ieteikumi
Diagnosticējošā pārbaude, zināšanu līmeņa noteikšana, vērtēšana

Audzinātājiem un skolotājiem, kuri bērnu mācīšanos vēlas vadīt atbildīgi, ir būtiski novērot, dokumentēt un nepārtraukti reflektēt mācīšanās procesus agrīnajā svešvalodu apguvē. Tādējādi viņi var ievērot katra bērna īpašās spējas un intereses un tās mērķtiecīgi veicināt. Tomēr arī vecākiem un galvenokārt pašiem bērniem svešvalodas apguve jāizjūt kā apzināta darbība. Tādējādi bērni pamazām iemācās paši vadīt mācīšanos un izmantot to savu mērķu sasniegšanai.Principā bērna mācīšanās procesu var nepārtraukti uzraudzīt un dokumentēt audzinātāja vai skolotājs, vai arī bērns ar pašnovērošanas palīdzību mācās arvien patstāvīgāk izvērtēt savus sasniegumus.

Pirmajā gadījumā bērni saņem atgriezenisko saiti par savu valodas apguves līmeni un ieteikumus tālākajai attīstībai. Sarunas ar skolotāju, sajūta, ka pat nelieli panākumi tiek ievēroti un arī novērtēti, motivē turpināt mācīšanos. Skolotāja piezīmes ļauj secināt, kuri mācīšanās paņēmieni valodas apguves procesu ietekmē īpaši labvēlīgi.

No otras puses, mācot bērnam pašnovērošanu, tiek sperts pirmais solis refleksijas virzienā un notiek pakāpeniska pāreja uz paša vadītu mācīšanos. Zināšanu līmeņa noteikšana šādā veidā stiprina „es“ izjūtu un veicina personības attīstību.

Izvērtēšanas rezultāti sniedz skolotājiem atgriezenisko saiti par viņu pašu metodiskā un didaktiskā darba veiksmi vai arī neveiksmi. Atsevišķi bērnu rakstīti dokumenti vai izpildīti uzdevumi sniedz informāciju par bērna lingvistisko un sociālo attīstību. Izvērtēšanas rezultāti lielā mērā var kalpot par mācību plānošanas, realizēšanas un refleksijas atskaites punktu.

Zināšanu līmeņa noteikšana pašizvērtēšanas ceļā arī vecākiem sniedz atgriezenisko saiti par bērna mācību progresu, turklāt no bērna perspektīvas. Tādējādi viņiem ir vieglāk pieņemt un atbalstīt arī skolotāja viedokli. Mācīšanās dienasgrāmatas, kuras bērni aizpilda mājās un ilustrē, piemēram, ar fotogrāfijām vai zīmējumiem par savu ģimeni un mājām, sniedz bērnam un vecākiem iespēju diskrētā veidā pavēstīt savas personīgās intereses. Savukārt skolotājam tās sniedz papildu informāciju, kas veicina atvērtu un partnerībā balstītu saskarsmi.

Ja mācību procesa dažādie aspekti tiek dokumentēti jau no paša sākuma, pastāv daudz lielākas iespējas izvairīties no tā, ka, pārejot uz nākamās pakāpes skolu, bērniem tiek uzstādītas pārāk zemas vai pārāk augstas prasības. 
Mācību plānošanas procesā individuālās zināšanu līmeņa atšķirības būtu iespējams novērst, piemēram, mērķtiecīgi veidojot skolēnu grupas. Tātad izvērtēšana kalpo mērķim mācību procesu, tā atsevišķos soļus un to secību padarīt izsekojamu. Tomēr ne tikai rezultāti noteiktu laika periodu beigās, bet pirmām kārtām individuālie apstākļi un pūles sniedz impulsus turpmākajai rīcībai.

Mācību progresa noteikšanas paņēmieniem nevajadzētu atšķirties no ierastajām darbībām un uzdevumiem, kas bērniem pazīstami no ikdienas mācību procesa. Ne skolotāju veikta zināšanu līmeņa pārbaude, ne bērnu pašnovērošana un pašrefleksija nenotiek kontroles nolūkā un nedrīkst radīt bailes vai spiedienu sasniegt labākus rezultātus. Pirmskolā un sākumskolas pirmajos gados ir ieteicams pilnībā atteikties no atzīmēm un aprobežoties ar vārdisku vērtējumu un mācīšanās paradumu aprakstu, un tādējādi noteikt kompetenču attīstības līmeni. Pat atturīga rezultātu mērīšana vai pat vērtēšana var laupīt bērniem mācīšanās prieku un mazināt motivāciju turpināt mācības.

Bērnudārzā, pirmskolā un sākumskolas pirmajās klasēs bērnu spēju saprast svešvalodu var pārbaudīt, aicinot reaģēt (ar mīmiku, žestiem, kustībām, zīmējumiem u.tml.) uz stāstīto vai priekšā lasīto. Vēlāk zināšanu līmeņa noteikšanai var izmantot arī citas prasmes. Tomēr vienmēr būtu jāizvairās no vienkāršas zināšanu atprasīšanas, bet jācenšas atrast pēc iespējas radošāku zināšanu līmeņa noteikšanas un eventuāli arī snieguma vērtēšanas veidu, lai mācību process netiktu reducēts uz vienkāršu zināšanu pārbaudi.

Valodu portfelis ir instruments zināšanu līmeņa noteikšanai un dokumentē gan valodas apguves procesu, gan bērnu pieredzes līmeni. Priekšnosacījums tā izmantošanai ir bērna pašnovērošanas un pašvērtēšanas spējas, kas pakāpeniski palielinās un kurām pamatu licis skolotājs.

Eiropas Padome ir ierosinājusi izstrādāt oficiālus, attiecīgo valstu specifikai atbilstošus „Eiropas Valodu portfeļus“. Šāds portfelis sastāv no trīs daļām – valodu biogrāfijas, dosjē un valodu pases. Visus šos dokumentus varētu izveidot jau agrīnā vecumā, bērnam uzsākot mācības.

  • „Valodu biogrāfija“ ietver valodas apguvēja sniegtu informāciju par viņa svešvalodu apguves pieredzi, mācīšanās pieredzi un starpkultūru pieredzi, pašvērtējuma tabulu veidlapas, ar kuru palīdzību iespējams noteikt savu zināšanu līmeni, mācību mērķu veidlapas, kas palīdz plānot savas mācības un izstrādāt sev atbilstošus mācīšanās veidus u.c.
  • „Dosjē“ ir paša izvēlētu mācību rezultātu krājums (attēli, sacerējumi, dzejoļi, CD, plakāti u.c.) [1].
  • „Valodu pase“ sniedz pārskatu par portfeļa īpašnieka valodu prasmēm atbilstoši kompetences līmeņiem, un to aizpilda skolotājs.
  • Atkarībā no vecuma grupas šīs trīs sastāvdaļas izmantojamas atšķirīgā apmērā. Bērnudārzā galvenokārt tiek izmantots dosjē, kas kalpo par pamatu mācīšanās progresa izvērtēšanai. Sākumskolā bērnus var pakāpeniski iepazīstināt ar darbu pie savas valodu biogrāfijas [2].
Līdzās pašvērtējumam portfelis piedāvā iespēju citām personām (vecākiem vai, pārejot uz jaunu skolu vai uz nākamo izglītības pakāpi, – skolotājiem) gūt informāciju par portfeļa īpašnieka zināšanu līmeni. Valodu portfelis ir īpaši noderīgs, pārejot no vienas izglītības pakāpes uz augstākas izglītības pakāpes skolu. Tomēr portfelis nav liecība vai zināšanu apliecinājums, bet gan sava veida dienasgrāmata, kas tiek pildīta individuāli un kuras mērķis ir būt noderīgai bērnam personīgi. Nav ieteicams institūciju spiediena rezultātā portfeļa veidošanu padarīt par obligātu skolotāju un skolēnu uzdevumu [3].
   

Ieteikumi:

  • Agrīnajā svešvalodu apguvē bērnu progress jāaplūko galvenokārt mācīšanās procesu kontekstā. Būtu jāizvairās no pārāk izteiktas koncentrēšanās uz mācību rezultātu.
  • Katrs izvērtēšanas process būtu rūpīgi un ilgstoši jāplāno un jāuzrauga.
  • Viens no iespējamiem zināšanu līmeņa noteikšanas instrumentiem ir valodu portfelis. To ieteicams ieviest jau bērnudārzā un turpināt pildīt arī sākumskolā un pamatskolā, tādējādi nodrošinot bērna mācību biogrāfijas nepārtrauktību.


Quellenangaben
[1] Rau/Legutke (2008)
[2] Skat. Kolb (2008)
[3] Skat. Burwitz-Melzer (2008) valodu portfeļa modeli, kas aptver vairākas skolu formas.

Vairāk informācijas