BŪVNIECĪBAS MĀKSLA: Valters Gropiuss. Bauhaus Desavā / Ludvigs Mīss van der Roe. Vācijas paviljons Barselonā

Katra no cikla „Būvniecības māksla” sērijām ir veltīta kādam izcilam arhitektūras darbam. Monogrāfiska dažādu koncepciju, laikmetu, tendenču un arhitektu prezentācija, detaļās un ar trīsdimensiju modeļiem. Unikāls ieskats arhitektu idejās un koncepcijās.

Filma “Valters Gropiuss. Bauhaus Desavā”, režisors Frederiks Kompēns. Pēc Valtera Gropiusa projekta 1926. gadā Desavā tapa, iespējams, slavenākā 20. gadsimta celtne – dizaina augstskola Bauhaus. Tā tiek uzskatīta par Gropiusa nozīmīgāko darbu un 1996. gadā tika iekļauta UNESCO kultūras mantojumā. Ipatnējā ēka ar taisnleņķa stikla fasādēm un lēzenajiem jumtiem kļuva par vienu no zīmīgākajiem 20. gadsimta arhitektūras piemēriem un jau gadu pēc būvniecības sākuma tika uzskatīta par Gropiusa vissvarīgāko darbu.

Filma “Ludvigs Mīss van der Roe. Vācijas paviljons Barselonā”, režisors Stans Neimans. Vācijas paviljons Pasaules izstādē Barselonā 1929. gadā kļuva par mērauklu. Tam bija jāatspoguļo tā laika Vācija, tās darbi, būtība un skaidrības un integritātes meklējumi. Arhitekts Mīss van der Roe to īstenoja vienreizīgā veidā – viņš radīja darbu, kas kļuva ne tikai par izstādes simbolu, bet arī modernās arhitektūras stila noteicēju.

Režija: Frederiks Kompēns, Stans Neimans: ARTE 2000/2008, 52 min. (2 x 26 min.)