diskusiju vakars Vai dizains ir politisks?

Friedrich von Borries ©sd

Pk, 11.03.2016.

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Ziedoņa zāle
Mūkusalas iela 3
LV 1423 Rīga

Pasauli aptverošs diskusiju cikls „Kritikmaschine“/“Kritikas mašīna“.

Mums visiem ir priekšstats par to, kas ir dizains – ap mums esošo priekšmetu veidols un mākslinieciskais risinājums. Kas tajā var būt politisks? Pirmajā brīdī nekas. Dizains kļūst politisks, kad tajā redz vairāk nekā mūsu apkārtējās vides virsmu veidolus. Arhitekts un Hamburgas Tēlotājmākslas augstskolas dizaina teorijas profesors Frīdrihs fon Boriess tam piedāvā divas atšķirīgas pieejas.
 
Pirmā pieeja ir filozofiska. Dizains vienmēr ir politisks, jo tas iejaucas pasaulē. Turpinot filozofu Martina Heidegera un Vilema Flusera teoriju, „projektam” – visu dizaineru pamatnodarbei – tiek pretnostatīta „pakļaušana”.
 
Otrā pieeja ir empīriska. Dizains ir nevis ap mums esošo priekšmetu, bet gan attieksmju un attiecību veidols. Tādā gadījumā dizains līdzās priekšmetiem ietver arī ražošanas nosacījumus un ekonomiskos tīklojumus, kā arī pašu cilvēku. Tāpēc labs piemērs tam, kā dizains kļūst politisks, ir paši politiķi, kuru šķietamais autentiskums bieži ir mērķtiecīgu dizaina procesu rezultāts.
 
Frīdriha fon Boriesa referātam sekos Prof. Holgera Elera viedoklis un diskusija ar publiku. Moderators: Jānis Gailītis.
 
Frīdrihs fon Boriess (dzimis 1974. gadā) ir arhitekts un dizaina teorijas profesors Hamburgas Tēlotājmākslas augstskolā. Berlīnē viņš vada starpdisciplināro projektu biroju “Projektbüro Friedrich von Borries”.
Viņš darbojas pilsētattīstības, arhitektūras, dizaina un mākslas saskarsmes sfērās. Viņa darba uzmanības centrā ir projektēšana un sabiedrības attīstība. “Kā zinātnieki mēs cenšamies pasauli saprast. Kā projektētāji mēs cenšamies šo pasauli izmainīt. Tāpēc mēs savos pētījumos un projektos iztirzājam tos politiskos jautājumus, kas nosaka mūsu tagadni: sabiedrības transformācijas iespējas pieaugošas ekonomiskās nevienlīdzības, apkārtējās vides nopostīšanas un klimata izmaiņu, pārraudzības tehnoloģiju un antidemokrātiskas drošības politikas laikā.”
 

Diskusiju vakars Rīgā ir sākums pasauli aptverošam diskusiju ciklam „Kritikmaschine“/“Kritikas mašīna“.

Kursbuch un Goethe-Institut apzinās sevi kā sabiedriskās kritikas un diskursu platformu. Tāpēc 2016. gadā Kursbuch redakcija kopā ar Goethe-Institut ielūdz uz vispasaules pasākumu ciklu „Kritikmaschine“/“Kritikas mašīna“. Pasākumu ietvaros Kursbuch autori un attiecīgās uzņēmējvalsts intelektuāļi tematizēs Vācijas un attiecīgās zemes sabiedrībām aktuālus jautājumus. Piemēram, sociologs Armins Nassehi runās par kritiku, žurnāliste Meredita Hāfa par jauno feminismu, arhitekts Frīdrihs fon Boriess par politisko dizainu, bet vēsturniece Sabīne Donauere par darbu digitālajā sabiedrībā.

Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku.

Atpakaļ