Izstāde “Nenorunātās tikšanās” pievēršas zinātniskās fantastikas iespaidam Latvijas kultūrtelpā pagājušā gadsimta otrajā pusē, kā arī aptver mūsdienu mākslinieku darbus, kuros, iztēlojoties alternatīvas nākotnes iespējas, izcelti šobrīd aktuāli feminisma, ekoloģijas un politikas jautājumi. Izstādes nosaukums “Nenorunātās tikšanās” aizgūts no Brāļu Strugacku tāda paša nosaukuma stāstu krājuma, kas izdots Rīgā 1987. gadā.
Padomju periodā zinātniskā fantastika bija ideoloģijas atbalstīts žanrs, kas manifestēja progresa un zinātnes attīstības virzītas utopijas, sasaucoties ar komunisma paradigmu un idejām. Tomēr arī šeit tika ievērota stingra cenzūra, neļaujot izvirzīties idejām, kas izjautā varas sistēmu un tās mehānismus. Savukārt mūsdienās notiek vēl nebijusi tehnoloģiskā attīstība, kuras uzplaukums kontrastē ar tikpat strauju sociālpolitisko procesu virzību labēja konservatīvisma virzienā. Tāpat kā dažādos vēstures sastrēguma punktos, arī šobrīd aug interese par zinātnisko fantastiku, kas piedāvā gan progresīvas utopijas, gan provocē ar biedējošām distopijām.
Vāciju izstādē pārstāv
Pakui Hardware (Berlīne) un
Kristaps Epners (Berlīne/Rīga).
Berlīnē bāzētais mākslinieku duo Pakui Hardware piedalās ar instalāciju “Extrakorporal”. Skulpturālā instalācija “Extrakorporal” sērijā apvienojas mūsdienu biozinātne un medicīna ar cilvēces tieksmi pēc nemirstības un gandrīz ezoteriskiem, šamaniskiem veidiem, kā izvilināt mūžīgās dzīvošanas noslēpumus no citu sugu pārstāvjiem. Extrakorporal skulptūras ir kā šamaņu maskas bez šamaņiem vai orgāni bez ķermeņiem. Tās var interpretēt kā mākslīgā un dabīgā saplūsmi vai kā ķermeņa daļas un audus, kas kļuvuši autonomi.
Savukārt Berlīnē dzīvojošais mākslinieks Kristaps Epners savā darbā “Utopija tagad šeit” (2019) pievēršas Gunnara Taņņa idejām. Drosmīgais un ļoti neatlaidīgais Guntis “Gunnars” Tannis, latviešu kara bēglis, kurš kļuva par kapteini lidsabiedrībā Air Canada Toronto, vairāk nekā 30 gadu pavadīja, sapņojot par savu lielo mērķi uzbūvēt grandiozu nākotnes pilsētu Kanādas “nekurienē” un strādājot, lai šo mērķi sasniegtu. Sīkajam ciematiņam Utopija, ko 1943. gadā 90 kilometrus uz ziemeļiem no Toronto nodibināja kāds īru ieceļotājs, ar tā nosaukumu godinot Tomasu Moru, bija jākļūst par šī projekta ģeogrāfisko centru, kurā realizētos viņa visai ambiciozie projekti.
Atpakaļ
