Tomēr, ja mērķis – kā to Eiropā paredz jēdziens Eiropas daudzvalodība – ir vismaz divu moderno svešvalodu pārvaldīšana, tad pirmās svešvalodas apmācībā lielāka uzmanība nekā līdz šim jāpievērš tās lomai citu svešvalodu apguvē. Īpaši tas attiecas uz saskarsmi ar pirmo svešvalodu pirmsskolas izglītības iestādēs un sākumskolā, jo pirmajai svešvalodai ir jāpaver durvis uz citu svešvalodu apguvi.
Vairums vecāku kā pirmo svešvalodu pieprasa angļu valodu pārliecībā, ka šī valoda ir viegli apgūstama un kā globāls komunikācijas līdzeklis nodrošinās labus priekšnoteikumus viņu bērnu turpmākajām izglītības gaitām un profesionālajai karjerai. Vecāki bieži neizvērtē ne to, ka realitātē mobilitātes vajadzības veidojas reģionos, kuros runā nevis angļu, bet citās valodās, ne arī to, ka angļu valoda kā pirmā svešvaloda var atstāt acīm redzami nelabvēlīgu ietekmi uz citu svešvalodu apguves motivāciju.
Turpretī, ja bērniem piemērotā un ilgtspējīgā veidā kā pirmo māca kādu citu svešvalodu, ir iespējams izveidot pozitīvu attieksmi pret šo valodu un attiecīgo kultūru. Šādā modelī angļu valodas apmācību var uzsākt nedaudz vēlāk, pēc apmēram trim līdz četriem gadiem, turklāt intensīvāk, lai tādējādi sasniegtu vēlamo angļu valodas prasmes līmeni.
No valodu politikas viedokļa būtisku pienesumu diferencētam skatam uz valodu izvēli un secību sniedz reģionālās daudzvalodības koncepcija. Uzmanības centrā ir bērna individuālās komunikācijas un mācību vajadzības, arī saistībā ar viņa vēlākajām personiskajām un profesionālajām vēlmēm. Raugoties no šādas perspektīvas, valodu apguves piedāvājumus agrīnā vecumā un valodu secību nepieciešams veidot daudzveidīgākus un elastīgākus, lai tādējādi spētu attīstīt reģionāli nozīmīgus bērnu daudzvalodības profilus.
- Svešvalodu piedāvājumam būtu jābūt tik daudzveidīgam, lai bērni varētu izvēlēties starp vairākām valodām.
- Ņemot vērā individuālās un reģionālās daudzvalodības kontekstu, valodu secībai būtu jābūt elastīgai.
- Pirmās svešvalodas prasme būtu nepārtraukti jāuzlabo.
- Pievēršot pastiprinātu uzmanību sabiedrības izglītošanai, īpaši vecāki būtu labāk jāinformē par vienas vai otras valodu secības sekām.
- Ja pirmā svešvaloda ir angļu valoda, tai jāuzņemas īpaša atbildība attiecībā uz citu svešvalodu mācīšanos un jābruģē ceļš uz citu valodu apguvi.
