Metodiskie un didaktiskie principi

Principi attiecībā uz mācību mērķiem un saturu

Agrīnajā svešvalodu apguvē būtu jāuzrunā bērna personība tās kopumā, ņemot vērā bērna pamatvajadzības. Līdzās fāzēm, kurās notiek intensīvs darbs ar jauno valodu un kultūru, jāparedz „miera“ fāzes pārdomām un koncentrēšanās attīstībai, kā arī bērna motorisko vajadzību apmierināšanai.

Turpmāk minētie principi attiecas uz faktoriem, kas nosaka mācību norisi, un tādējādi pieskaras iepriekšējās nodaļās aplūkotajiem aspektiem. Katram no šiem principiem ir vienlīdz liela nozīme, nosakot agrīnās svešvalodu apguves panākumus.

    • Mācību uzmanības centrā ir jābūt bērnam.
    • Audzinātājai un skolotājam ir jāzina un jāņem vērā bērnu individuālās fiziskās un sensoriskās mācību vajadzības un tādējādi svešvalodu apguves ietvaros jāveicina viņu emocionālo, sociālo un motoriski kompetenču attīstība.
    • Mērķi, temati, saturs un mācību formas jādefinē tā, lai tiem būtu saistība ar bērna dzīvi un pieredzi. Tiem vajadzētu būt nozīmīgiem un izmantojamiem bērna ikdienas dzīvē.
    • Atbilstoši bērna attīstības pakāpei galvenais mācību priekšmets īpaši mācību sākumposmā ir dzirdētā un runātā valoda.
    • Lasīšana un rakstīšana pirmskolā un sākumskolas pirmajos gados jāievieš vēlāk un pakāpeniski. Uztvere ir pirms producēšanas, sapratne – pirms runāšanas, runāšana – pirms rakstīšanas. Struktūras tiek skaidrotas minimāli vai vispār netiek skaidrotas.
    • Valodas zināšanas jāattīsta spirālveida progresijā.
    • Koncepcijas, kas valodu apguvi redz ciešā saistībā ar satura mācīšanu, ļauj izmantot atvērtākas mācību formas, piemēram, starppriekšmetu mācības.

      Principi attiecībā uz mijiedarbību mācību grupā

      • Bērniem ir jāņem vērā individuālais mācību progress grupā un jāattīsta cieņa citam pret citu.
      • Bērniem jāļauj piedalīties lēmumu pieņemšanā par mācību procesā veicamajiem uzdevumiem.
      • Komunikācijas procesā grupā bērniem citam citu jāatbalsta.

        Principi attiecībā uz mācību paņēmieniem

        • Bērniem apgūstot svešvalodu, mācību procesam jābūt orientētam uz spēlēm un darbībām.
        • Noteikumi un sakarības bērniem jāapgūst ar piemēru palīdzību, jāimitē un eventuāli jāatklāj pašiem (induktīvā, respektīvi, atklājošā mācīšanās).
        • Visās mācību fāzēs jāizmanto pēc iespējas vairāk atšķirīgu mācīšanās kanālu, lai tādējādi sniegtu optimālu atbalstu visiem mācīšanās tipiem (multisensoriska/holistiska mācīšanās, izmantojot dzirdi, redzi, tausti, ožu, lasīšanu, kustības, runāšanu, rakstīšanu, zīmēšanu).
        • Lai atvieglotu mācīšanās procesu, jāizmanto piemēri un ilustrācijas; nelieli un secīgi, un iekšēji diferencēti uzdevumi veicina sapratnes un pielietošanas procesu.
        • Bieža sociālo formu (individuālais darbs, darbs pārī, darbs mazā vai lielā grupā) un mācību organizācijas formu (mācību pieturas, mācīšanās scenāriji, projektu darbs) maiņa nodrošina dažādību; tas veicina interesi un koncentrēšanos.
        • Dažādas metodiskās pieejas (Total Physical Response, naratīvā pieeja u.tml.) jāizmanto saskaņā ar mērķiem un saturu un, ja to pieļauj mācību situācija, savstarpēji jākombinē.
        • Agrīnajā svešvalodu apguvē bērnu nesteidzina runāt; viņš vispirms klausās, saprot, uzņem un bieži reaģē tikai pēc ilgāka laika, piemēram, imitējot svešvalodas vārdus vai iekļaujot tos dzimtajā valodā runātos teikumos.
        • Audzinātāja vai skolotājs iespēju robežās runā tikai svešvalodā, bet dara zināmu, ka saprot bērnus, ja viņi runā dzimtajā valodā. Agrīnās svešvalodu apguves galvenais princips ir: svešvalodu – pēc iespējas vairāk, bet dzimto valodu – ne vairāk kā nepieciešams.
        • Skolotājam precīzi jāzina, kāda ir bērnu līdzšinējā valodu mācīšanās pieredze, un jāņem vērā individuālā daudzvalodība, respektīvi, indivīdu vispārējās valodas zināšanas, un iespēju robežās jāizmanto tās mācībās. Piemērotās situācijās, paretam bērniem pieņemamā veidā norādot uz līdzību ar dzimto valodu vai pat citām bērna apkārtnē esošām valodām, iespējams veicināt bērna valodas apziņu.
        • Skolotājam būtu nekavējoties jāsniedz atgriezeniskā saite par bērna sekmīgu dalību mācībās; pozitīvam pastiprinājumam ir īpaši motivējoša iedarbība.
        • Kļūdas ir normāla parādība valodas prasmju pilnveidošanas procesā. Tām jāpievēršas, izmantojot atgriezeniskās saites stratēģijas. Kļūdu labošana nedrīkst pārtraukt mutisko valodas producēšanas procesu.

          Principi attiecībā uz mācību atmosfēru un mācību vietu

          • Skolotājs rūpējas par bērniem atbilstošu, nepiespiestu atmosfēru, kurā nevalda bailes un kas vienlaikus sniedz impulsus, piedāvā izaicinājumus un palielina gatavību līdzdarboties.
          • Ja iespējams, svešvalodu apmācība notiek stabilā, nemainīgā mācību vidē, piemēram, vienā un tajā pašā telpā vai mācību stūrītī, lai tādējādi nodrošinātu telpiskos priekšnoteikumus bērnu uzmanības un koncentrēšanās spēju veicināšanai.
          • Mācību vietai jābūt aprīkotai tā, lai nepieciešamie materiāli un ierīces būtu viegli pieejami un izmantojami. Tas nodrošina netraucētu mācību gaitu un novērš to, ka bērni, audzinātājas vai skolotāji mācību ikdienā rada nevajadzīgu kņadu vai nemieru.
          • Skaidras struktūras (piemēram, attiecībā uz laika plānošanu, noteiktiem rituāliem vai sēdvietu izkārtojumu), kuras var padarīt par rutīnu, piemēram, izmantojot uzlīmes vai vienojoties mutiski, automatizē mācīšanās procesus un apmierina bērna vajadzību pēc skaidri noteiktas norises.

            Principi attiecībā uz mācību materiāliem un medijiem

            • Mediji (īpaši „jaunie mediji") būtu jāizmanto mērķtiecīgi, pārdomāti un ierobežotu laika posmu.
            • Izmantojot autentiskus materiālus un medijus (pantiņus, dziesmas, stāstus, bērnu grāmatas, uzskates līdzekļus, televīzijas pārraides, filmas), vienlaikus tiek mācīta valoda un kultūra.
            • Mācību materiāliem ir ne tikai jāiepazīstina ar valodu un kultūru, bet arī jādod iespēja praktiski iepazīti saudzīgu attieksmi pret vidi.
              Ieteikums:

              Lai valodas apguves procesā redzeslokā paturētu bērna vispārīgo attīstību, iepriekš minētie metodiskie un didaktiskie principi būtu jāpiemēro atbilstoši mācību situācijai.

              Agrīnā svešvalodu apguve

              Materiāli un ieteikumi skolotājiem