Attīstības psiholoģijas aspekti valodu apguvē

Jau pirms dzimšanas cilvēks ir orientēts uz valodu. Zīdaiņi intuitīvi pielāgojas savas apkārtējās vides runas melodijai. Viņu pirmie centieni atdarināt skaņu savienojumus jau ir komunikatīvas darbības.

Apmēram no otrā dzīves gada valodas apguve kļūst apzināta. Valoda un domāšana saplūst. Bērns – spēlējoties koncentrēts uz sevi, bet atrodoties pastāvīgā, sociālā mijiedarbībā – izveido priekšstatu par pasauli un apgūst valodas struktūras.

Tālākā bērna lingvistiskā, kognitīvā un emocionālā attīstība ir atkarīga no viņa sociālās un kultūras situācijas un no tā, vai viņu uztver kā indivīdu, pret kuru izturas atbilstoši viņa vajadzībām, tieksmēm un spējām.

Ieteikumi:

Atkarībā no bērna attīstības pakāpes svešvalodu apguves procesā būtu jāņem vērā šādi ieteikumi:
  • Pateicoties savai nemākslotībai un spontanitātei, bērni spēj izrādīt īpašu sajūsmu un ir ļoti atvērti rotaļīgām darbībām. Bērniem parasti raksturīgā lielā ziņkāre, tieksme izpētīt, gatavība mācīties un uztveres spēja būtu jāizmanto praktiskām, uz darbību orientētām mācībām un eksperimentēšanai.
  • Laika un telpas ziņā bērni orientējas uz tiešo realitāti. Vidē, kurā nevalda mērķvaloda, viņiem ir nepieciešami saprotami impulsi.
  • Lai saprastu, bērniem ir nepieciešami konkrēti uzskates līdzekļi. Abstraktu saturu viņi sāk saprast tikai zināmā vecumā. Tādēļ būtisku ietekmi uz mācību panākumiem un mācīšanās prieku atstāj mācīšanās stimuli un metodes, kas orientētas uz darbību.
  • Bērni spēj koncentrēties īsu laiku; bērniem raksturīgā labā atmiņa būtu rotaļīgā veidā jāizmanto un jāattīsta tālāk.
  • Bērnu principiālā atvērtība mudina pievērsties starpkultūru tematiem.

Agrīnā svešvalodu apguve

Materiāli un ieteikumi skolotājiem