Lasītāja kompetence

Lasītāja kompetenci nedrīkst sajaukt ar lasīšanas kompetenci. Lasītāja kompetences attīstībai būtu jāsākas jau vecāku mājās vēl ilgi pirms apzinātas lasītprasmes apguves. Priekšā lasītu pasaku un stāstu klausīšanās, kopīga bilžu grāmatu „lasīšana“ un apspriešana iepazīstina bērnu ar lasīšanas un rakstu kultūru, attīsta prieku un interesi par lasīšanu un sagatavo patstāvīgai lasīšanai nākotnē.

Jo rakstiem bagātāka būs bērna apkārtne, jo pašsaprotamāk viņš uztvers rakstītā materiāla praktisko vērtību. Tādēļ rakstu kultūru ir ieteicams padarīt klātesošu jau agrīnā vecumā, piemēram, bērnudārzā.

Agrīnajā svešvalodu apguvē šos procesus var pārņemt un turpināt attīstīt. Lasot priekšā nelielus tekstiņus, uzmanība būtu jāpievērš ne tikai saturiskajiem aspektiem, bet jāattīsta arī spriedzes elementu izjūta vai spēja pamanīt teksta tipam raksturīgās iezīmes („Reiz dzīvoja...“).

Agrīnajā svešvalodu apguves procesā veicinoša ietekme ir tādai ikdienas videi, kurā

  • cilvēki, piem., vecāki vai vecākie brāļi un māsas, lasot rāda bērniem priekšzīmi,
  • ir pieejams daudzveidīgi rakstiskie materiāli, kuriem bērns var brīvi piekļūt,
  • ir pieejamas grāmatas priekšā lasīšanai un patstāvīgai atklāšanai,
  • mācību vietā, piem., pirmskolā un sākumskolā, ir pieejami lasīšanas un rakstīšanas stūrīši,
  • pieaugušie nepieciešamības gadījumā atbild uz bērna jautājumiem un tādējādi atbalsta lasīšanas apguves procesu.
    Ieteikumi:
    • Pirms bērni tuvāk iepazīst svešvalodas rakstību, viņiem būtu labi jāpārzina dzimtās valodas rakstība.
    • Bērna ikdienas videi būtu jāpiedāvā pēc iespējas vairāk izdevību piekļūt rakstītiem materiāliem, kas rosinātu ziņkāri par grāmatām (u.c.) un jau agri veicinātu vispārīgo interesi par lasīšanu.

    Agrīnā svešvalodu apguve

    Materiāli un ieteikumi skolotājiem