Komiksi par mūra krišanu Vācijas vēsture attēlos

Atgādinājums attēlos un vārdos – komiksi par mūra krišanu.
Atgādinājums attēlos un vārdos – komiksi par mūra krišanu. | © Carlsen-Verlag

28 gadus mūris sadalīja Vāciju divās daļās. Par Vācijas Demokrātiskajā Republikā valdošo Sociālistiskās vienības partijas (SED) diktatorisko režīmu un miermīlīgo VDR galu atgādina virkne komiksu un grafisko romānu. Tie stāsta par cilvēkiem un notikumiem, kas veido veselas paaudzes kolektīvo atmiņu.

Mavils. “Bērnu zeme”

„Ziņoju, ka 7.a klase gatava mācībām. Pegija Kahelska nav ieradusies,“ ar paceltu roku, sākoties stundai, klases audzinātājam ziņo Angela. „Es biju pie viņas, lai aiznestu mājasdarbus, taču neviena nav mājās,“ piebilst kāda cita skolniece. Tipiska mācību stunda Vācijas Demokrātiskajā Republikā. Pie sienas karājas Ērika Honekera portrets. Zem kājām čīkst linoleja grīda. Pegijas klasesbiedrs Mirko Vacke nojauš, ka viņa vairs neatgriezīsies.

Berlīnes mākslinieka Mavila (Markuss Vicels) grafiskais romāns saucas “Bērnu zeme” (“Kinderland”). Nepilnās 300 lappusēs viņš tēlo bērnību VDR neilgi pirms mūra krišanas. Ar vieglu līniju viņš zīmē piesātinātu laikmeta panorāmu. Tajā ir krievu valodas skolotāja, kas pilnā kaklā skandē sociālistiskus saukļus, bet mājās paslepus skatās rietumu televīziju. Tajā ir arī autsaiders no paralēlklases, ar kuru Mirko iedraudzējas un galu galā – izrādot uzticību – paņem viņu līdzi uz savu katoļu draudzi. Visbeidzot ir arī vecāki, kas čukstus sarunājas par draugu bēgšanas mēģinājumiem un mūra atvēršanas dienā velk Mirko uz rietumiem, lai gan viņš daudz labprātāk piedalītos galda tenisa turnīrā.

Mavila stāsts aizrauj, tas ir aizkustinošs un saistošs, humorpilns un dziļdomīgs. Zīmējumi, dialogi, temps – šajā komiksā viss ir savā vietā līdz pat sīkākajai detaļai: tipiskais Berlīnes dialekts, militārā stilā organizētā vasaras nometne un abu stāsta varoņu piesardzīgā tuvināšanās. Bauda lasīt – tā atzina arī Erlangenes Maksa un Morica balvas žūrija un izraudzīja šo grāmatu par 2014. gada labāko vācu komiksu.

Pēters M. Hofmanis un Bernds Lindners. “Izšķiršanās rudens”

Leipciga 1989. gada rudenī. 17 gadus vecais Daniels drīz beigs skolu. Lai gūtu iespēju studēt, viņam jāapņemas trīs gadus dienēt armijā. „Trīs gadi formas tērpā un kazarmās, to es nespēju … un, ja mani aizsūta uz robežu, man var nākties šaut uz bēgļiem,” viņš prāto. Taču viņa skolotājs pasaka skaidri un gaiši: „Vai nu Jūs uzņematies šīs saistības, vai arī par studiju vietu varat aizmirst.” Vakarā Daniels pa logu novēro, kā kaimiņu mājā tiek zīmēti plakāti. Ātri vien viņš iedraudzējas ar cilvēktiesību aktīvistiem un sāk izdalīt skrejlapas, kā arī apmeklēt mācītāja Fīrera vadītos lūgšanu pasākumus evaņģēliskajā Nikolaja baznīcā. Kādas miermīlīgas demonstrācijas laikā tiek apcietināta viņa draudzene Katrīna. Tas mudina Danielu vēl jo dedzīgāk cīnīties par savu brīvību.

Grāmata “Izšķiršanās rudens” (“Herbst der Entscheidung”) radies kā kopdarbs. Autors Bernds Lindners, Leipcigas Mūsdienu vēstures foruma vēsturnieks, ir eksperts VDR vēstures jautājumos. Viņš gādājis par vēsturiski precīzo stāstījumu – diemžēl uz dramaturģijas rēķina. Leipcigas mākslinieks Pēters M. Hofmanis stāstu ilustrējis ar skarbiem otas un spalvas zīmējumiem, kas ir īpaši efektīvi masu skatos un portretos. Tekstā un attēlos sastopamas arī vēsturiskas personības, tostarp Leipcigas mācītājs Kristians Fīrers, rakstniece Krista Volfa un Marianne Birtlere, kas vēlāk kļuva par VFR pilnvaroto darbam ar bijušās VDR drošības dienesta materiāliem.

Kitija Kāane, Aleksandrs Lāls, Makss Menhs. “Plūstošās smiltis”

Berlīnes autoru kolektīvs – Makss Menhs, Aleksandrs Lāls un Kitija Kāane – stāstu par mūra krišanu stāsta no amerikāņa perspektīvas. Ņujorkas žurnālists Toms Sandmens nosūtīts uz Berlīni, lai veidotu reportāžas. Taču 1989. gada 9. novembrī, kad tūkstošiem berlīniešu plūst uz robežkontroles punktu Potsdamas laukumā, viņš ar žokļa iekaisumu guļ slimnīcā.

“Plūstošās smiltis” (“Treibsand”) skaidro, kādēļ VDR jau ilgi pirms mūra krišanas atradās sabrukuma priekšā. Grāmata stāsta par opozicionāriem, bēgļiem un funkcionāriem, īpašu uzmanību pievēršot sistēmas iekšienē notiekošajam – brūkošā SED režīma sapulcēm un iekšējām cīņām par varu. Vēsturnieki Aleksandrs Lāls un Makss Menhs veikuši pamatīgu izpētes darbu. Autori, kas sevi dēvē par “kultūras inženieriem”, vēlējās uzzināt, kas notika ministrijās pēc tam, kad valdības runasvīrs Ginters Šabovskis paziņoja par robežas atvēršanu. Gūtās atziņas viņi iekļāvuši komiksā. Māksliniecei Kitijai Kāanei darbs pie grāmatas nozīmējis arī savas pagātnes izvērtēšanu. Viņa dzimusi 1960. gadā Austrumberlīnē un 1989. gada notikumus piedzīvojusi, būdama mākslas studente. Viņas smalkie, savdabīgie zīmējumi un personāži atstāj bērnišķīgu iespaidu, tādējādi radot aizraujošu kontrastu sausajiem vēstures faktiem.

Simons Švarcs. “Tai pusē”

„Nodevējiem atpakaļceļa nav.” Ar šādiem vārdiem VDR ierēdnis apstiprina Švarcu ģimenes izceļošanas pieprasījumu, kas viņiem paver ceļu uz brīvību. Kad precētais pāris ar mazuli ierodas Rietumberlīnē pie draugiem, šis notikums vispirms tiek svinīgi atzīmēts. Bēgšana uz rietumiem ir 1982. gadā Erfurtē dzimušā Simona Švarca pirmās apzinātās atmiņas. Savā komiksā “Tai pusē” (“Drüben”) viņš iespaidīgā veidā tēlo savas ģimenes izceļošanas stāstu. Lakoniskos, melnbaltos zīmējumos viņš atskatās uz to, kā aug, studē un dzīvo viņa vecāki, kā viņi aizvien vairāk šaubās par VDR sistēmu un izšķiras par izceļošanas pieprasījuma iesniegšanu. Švarcs ir precīzs vērotājs – ar nedaudzām līnijām un izteiksmīgām ainām viņš ļauj izjust vecāku šaubas un bailes, ne uz mirkli nekļūstot raudulīgs vai apsūdzošs. Lēmums pamest VDR noved pie tā, ka ģimene tiek novērota un terorizēta. Kad ģimene beidzot nonākusi rietumos, arī tur nav vienkārši visu sākt no jauna.
 

Iesakām komiksus:

Susanne Buddenberg/Thomas Henseler: „Tunnel 57. Eine Fluchtgeschichte als Comic“ (Zuzanne Budenberga/Tomass Henselers. “Tunelis 57. Bēgšanas stāsts kā komikss”), Ch. Links Verlag 2013

Susanne Buddenberg/Thomas Henseler: „Berlin. Geteilte Stadt“ (Zuzanne Budenberga/Tomass Henselers. “Berlīne. Sadalīta pilsēta”), Avant-Verlag 2012

Flix: „Da war mal etwas“ (Flikss. “Tur kaut kas bija”), Carlsen-Verlag 2009

Peter M. Hoffmann, Bernd Lindner: „Herbst der Entscheidung. Eine Geschichte aus der Friedlichen Revolution 1989“ (Pēters M. Hofmanis, Bernds Lindners. “Izšķiršanās rudens. Miermīlīgās revolūcijas stāsts 1989”), Ch. Links Verlag 2014

Olivier Jouvray, Nicolas Brachet: „Fluchttunnel nach West-Berlin“ (Olivjē Žuvrē, Nikolā Brašē. “Bēgšanas tunelis uz Rietumberlīni”), Avant-Verlag 2014

Kitty Kahane, Alexander Lahl, Max Mönch:„ Treibsand. Eine Graphic Novel aus den letzten Tagen der DDR“ (Kitija Kāane, Aleksandrs Lāls, Makss Menhs. “Plūstošās smiltis. Grafiskais romāns par VDR pēdējām dienām”), Metrolit Verlag 2014

Claire Lenkova: „Grenzgebiete. Eine Kindheit zwischen Ost und West“ (Klēra Lenkova. “Pierobeža. Bērnība starp austrumiem un rietumiem”), Gerstenberg-Verlag 2009

Mawil: „Kinderland“ (Mavils. “Bērnu zeme”), Reprodukt Verlag 2014

Simon Schwartz: „Drüben!“ (Simons Švarcs. “Tai pusē!”), Avant Verlag 2009