Pētījums par lasīšanas veicināšanu „Bibliotēkai jākļūst par zināmu vidi“

Bibliotēkas sniedz būtisku ieguldījumu lasīšanas veicināšanā.
Foto (fragments): © wip-studio – Fotolia.com

Hamburgas Lietišķo zinātņu augstskola veikusi pētījumu par lasīšanas veicināšanu bibliotēkās. Saruna ar Uti Krausu-Leiherti par motivāciju lasīt un lasītprasmi.
 

Krausas-Leihertes kundze, kādas lasīšanas veicināšanas formas pašlaik bibliotēkas piedāvā?

Lasīšanas veicināšana jau ilgu laiku ir viens no būtiskākajiem publisko bibliotēku uzdevumiem, taču kopš šokējošajiem PISA pētījuma rezultātiem 2000. gadā un tam sekojošajām debatēm šim tematam ir pievērsta daudz lielāka uzmanība. Kopš tā laika bibliotēkām ir iespēja sevi efektīvāk reklamēt, piedāvājot lasīšanas veicināšanas pasākumus. Pie klasiskajiem formātiem pieder bilžu grāmatu kino, brīvlaika lasīšanas klubi, viktorīnas par grāmatām un autorlasījumi. Jaunāka pieeja ir, piemēram, no Japānas nākusī „kamišibai“ – ar attēliem ilustrēta priekšā lasīšana. Tiek izgatavota kartona skatuve, kurā ievieto attēlus no lasītajām grāmatām – tas ir ļoti labs piedāvājums tieši bēgļu bērniem.

Kāda loma lasīšanas veicināšanā ir digitālajiem medijiem?

Digitālie mediji un pakalpojumi kļūst aizvien nozīmīgāki. Viens no piemēriem ir hibrīdās bilžu grāmatas, kas darbojas pēc “papildinātās realitātes” principa. Ar bezmaksas lietotnes starpniecību bērni var citādā veidā iepazīt klasisko bilžu grāmatu ar tekstu. Piemēram, ja runa ir par putnu grāmatu, tad pie attēliem dzirdamas attiecīgo putnu balsis. Starp citu, darbā ar bērniem lietotnes tiek plaši izmantotas – jau bērnudārza un sākumskolas vecumā. Vecākiem bērniem ir iespēja ar lietotnes palīdzību izveidot pašiem savas e-grāmatas, tāpat ir iespēja iesaistīties sociālās lasīšanas pasākumos, internetā apmainoties viedokļiem par izlasītajiem tekstiem.  Lasīšanas veicināšana aptver arī šādas multimediālas formas

Neiederīgie vārdi un lasītprieks

Jūs Hamburgas Lietišķo zinātņu augstskolā veicāt visā Vācijā vienīgo ilgtermiņa pētījumu par lasīšanas veicināšanu. Kas liecina par lasīšanas veicināšanas panākumiem?

Vispirms mums bija jānoskaidro, ko saprot ar lasīšanas kompetenci. Mēs izvēlējāmies pieeju, kas izstrādāta lasīšanas socializācijas teorijā. Tiek pētīta ne tikai lasītprasme, bet arī lasīšanas paradumi un motivācija. Savam pētījumam vienā no Bīlefeldes pilsētas Brakvedes rajona sākumskolām izraudzījāmies otrās klases, kurās mācās daudz bērnu no imigrantu ģimenēm, un pētījām tās līdz ceturtajai klasei. Sākumā skolēni divas reizes mēnesī apmeklēja lasīšanas veicināšanas pasākumus pilsētas rajona bibliotēkā, pēc tam – reizi divos mēnešos. Skolā regulāri tika veikts arī lasīšanas tests, kurā skolēniem teikumā jāatrod kāds neiederīgs vārds. Taču mums būtiskākais indikators bija nevis lasītprasme, bet gan motivācija lasīt un lasīšanas paradumi.

Kā izmērīt lasīšanas motivāciju un paradumus?

Viens no iespējamajiem indikatoriem ir, piemēram, pašam sava bibliotēkas lasītāja karte. Sākumā ar savu lasītāja karti grāmatas lasīšanai mājās ņēma 50% skolēnu, pētījuma beigās tie bija jau 80%. Tas liecina arī par piesaisti bibliotēkai. Ģimenēs, kuras to var atļauties, vairākums grāmatu tiek pirktas. Daudzas trūcīgākas ģimenes – jo īpaši no mazāk izglītotiem sociālajiem slāņiem – ir atkarīgas no iespējas bez maksas saņemt grāmatas bibliotēkā. Vēl viens interesants rādītājs – to bērnu skaits, kuri mūsu aptaujās norādīja, ka labprāt lasa, no sākotnējiem 14% ir pieaudzis līdz vairāk nekā 70%.

Lasīšanas veicināšana jau agrā bērnībā

Un par to jāpateicas tikai un vienīgi lasīšanas veicināšanai bibliotēkā?

Nē. Nebūtu iespējams pierādīt, ka rezultātus ietekmējis viens vienīgs faktors. Turklāt mūsdienās bērni ir pakļauti daudzu un dažādu mediju ietekmei. Tāpat nav iespējams viennozīmīgi pierādīt, kura no lasīšanas veicināšanas formām ir visefektīvākā. Taču bibliotēkas var izglītot bērnus grāmatu un mediju lietošanā, atklāt viņiem lasītprieku un palīdzēt padarīt lasīšanu par kaut ko pašsaprotamu.

Kādus secinājumus Jūsu pētījums ļauj izdarīt publiskajām bibliotēkām?

Lasīšanas veicināšana jāsāk pēc iespējas agrāk! Nevis tikai bērnudārzā, bet vēl agrākā vecumā. Pastāv tā dēvētās sākotnējās prasmes, kas veido svarīgu pamatu rakstu valodas apguvei. Bibliotēkas var veicināt šādas prasmes, piemēram, liekot lietā tādus lasīšanas veicināšanas pasākumus agrīnā vecumā kā atskaņu darināšanu, dziedāšanu, pirkstiņu spēles, bilžu grāmatu aplūkošanu un priekšā lasīšanu. Daudzas bibliotēkas to jau dara. Taču tam nepieciešams īpaši apmācīts personāls. Turklāt ir būtiski, lai lasīšanas veicināšanas pasākumi tiktu piedāvāti regulāri, ne tikai reizi mācību gadā.

Tam, protams, jānodrošina attiecīgie finanšu līdzekļi.

Pirmām kārtām ir svarīgi lasīšanas veicināšanu organizēt decentralizēti. Daudzviet ir lepna un labi aprīkota centrālā bibliotēka. Taču pilsētas rajonu bibliotēkās nereti ir gluži citāda aina. Tur būtu sasniedzami bērni no mazāk izglītotajiem sociālajiem slāņiem, taču šajās bibliotēkās attiecīgie pakalpojumi diemžēl vēl arvien ļoti bieži nav pieejami. Bibliotēkai ir jākļūst par zināmu vidi.
 

Prof. Ute Krausa-Leiherte Foto (fragments): © HAW/Paula Markert Ute Krausa-Leiherte ir bibliotekāre, socioloģe, sociālpsiholoģe un informācijas sektora pakalpojumu profesore Hamburgas Lietišķo zinātņu augstskolā. Viņa ir atbildīgā par ilgtermiņa pētījumu Lasīšanas veicināšana un iedarbības izpēte, kas no 2009. līdz 2014. gadam tika veikts sadarbībā ar Bīlefeldes pilsētas bibliotēku.