Bibliotēka un pilsoniskā sabiedrība Tik vien kā izglābt pasauli

Bibliotēku nākotne
Bibliotēku nākotne | © raumlaborberlin im Auftrag von Kulturprojekte Berlin

„Neviens negaida no bibliotēkām, lai tās glābtu pasauli, taču mēs esam teicamā pozīcijā, lai veiktu tieši to,” saka Ribeka T. Millere un Rebeka Smita Oldriča. Intervijā abas ASV bibliotēku ekspertes skaidro, kāpēc pārliecība, ka digitalizācija padara bibliotēkas mazsvarīgas, ir mīts.

Daudzi cilvēki ir noraizējušies par bibliotēku nākotni un baidās, ka interneta laikmetā bibliotēka tās klasiskajā formā kļūs lieka. Vai tas tā ir? Un, ja nav, tad kā mainās bibliotēkas loma pārmaiņu procesā esošā sabiedrībā?

Rebeka Smita Oldriča: Bibliotēkā runa ir par cilvēkiem, nevis par priekšmetiem. Mēs esam izglītotāji, mēs gādājam par piekļuves iespējām – gluži vienalga, kādā formātā vai kādām tēmām. Piekļuve mūsu kaimiņiem, vietējiem ekspertiem un publiskām dialoga vietām būs arvien svarīgāka. Labākās modernās bibliotēkas ir dzīvības pilnas, proaktīvas vietas, kas atspoguļo un savā darbībā iesaista to kopienu, kurai tās ierīkotas. Tās bibliotēkas, kas neredz sevi sabiedrības satikšanās vietas lomā, atstāj bez ievērības vienu no daudzsološākajiem bibliotēku nākotnes aspektiem.
 
Ribeka T. Millere: Kopš interneta ieviešanas stūrgalvīgi dzīvo stāsti par bibliotēku norietu – taču būtībā tie ir mīti. Patiesībā bibliotēkas loma ir relatīvi stabila. Tikai tās rīcībā esošie līdzekļi – kas papildina grāmatu piedāvājumu un revolucionāri demokratizē piekļuves iespējas – šobrīd ir ievērojami dažādāki, drošāki un aizraujošāki. Turklāt tie nodrošina bezprecedenta piekļuves iespējas. Nedrīkstam aizmirst, ka tās bija publiskās bibliotēkas, kas ASV pilsētās gādāja par datoru pieejamību un apmācību darbā ar jaunajām tehnoloģijām. Un zinātniskās bibliotēkas nodrošināja resursus Google grāmatām. Uzskats par bibliotēku un tehniku kā pretspēlētājiem ir aplams, jo patiesībā tās abas iet roku rokā.
 
Jūs argumentējat, ka neviens no bibliotēkām negaida, lai tās glābtu pasauli, taču tās esot teicamā pozīcijā, lai veiktu tieši to. Ko Jūs ar to domājat?

Millere: Es vairs nespēju atcerēties, cik bieži man kāds ir teicis, ka bibliotēka izglābusi vai izmainījusi viņam dzīvi vai palīdzējusi atrast pašam sevi. Tā ir individuāla pieredze. Ja apdomājam, cik nozīmīga un visur klātesoša bibliotēka ir tās sabiedrības, kurai tā kalpo, labklājībā, mēs varam gūt priekšstatu par to, kādu ietekmi tās varētu panākt, ja izlemtu šo sabiedrību uzrunāt tādos neatliekamos jautājumos, kā, piemēram, klimata pārmaiņas.
 
Smita Oldriča: Padomāsim kaut vai par to, cik uzņēmīga šodien ir mūsu pasaule. Ikvienā jomā – vai tā būtu politika, tehnika, ekonomika, apkārtējā vide vai sabiedrība – mēs cīnāmies ar krasiem pavērsieniem, kas, atkarībā no jūsu sociāli ekonomiskās pozīcijas sabiedrībā, nes sev līdzi gan jaunas iespējas, gan izaicinājumus. Neatkarīgi no pavērsieniem, ar kuriem nāksies konfrontēties, izšķirošā loma sabiedrības labklājībā tuvākajās desmitgadēs būs sociālajai solidaritātei – un bibliotēkas ir teicami piemērotas vietējās sabiedrības sociālās vienotības stiprināšanai. Mēs varam intensīvi pievērsties vietējām tēmām, varam palīdzēt savest kopā cilvēkus, palīdzēt kaimiņiem atzīt un novērtēt kultūru daudzveidību un dot savu ieguldījumu, lai visi taptu sadzirdēti – šos četrus faktorus Apvienoto Nāciju Klimata pārmaiņu starpvaldību padome nosauca kā izšķirošos mūsu izdzīvošanai turpmākajos gados.

Kā bibliotēkām mums jābūt autentiski un jēgpilni iesaistītiem to cilvēku dzīvēs, kuriem mēs kalpojam.

Rebeka Smita Oldriča

Kāda ir saistība starp bibliotēkām un ekoloģisko ilgtspējību?

Millere: Bibliotēkas vienmēr ir piedalījušās savu lietotāju un sabiedrības sagatavošanā nākotnei. Mūs sagaida nākotne, ko apdraud masīva un kompleksa problēma – cilvēka rīcības radītās klimata pārmaiņas. Kā globāls informācijas iegūšanai paredzētu institūciju tīkls bibliotēkas, izvirzot to par sava darba mērķi, manuprāt, var kļūt par katalizatoriem nopietnai ilgtspējīgu sabiedrību veidojošai kustībai.
 
Smita Oldriča: Kā bibliotēkām mums jābūt autentiski un jēgpilni iesaistītiem to cilvēku dzīvēs, kuriem mēs kalpojam. Tas nozīmē, ka mēs apjēdzam šīs dzīves būvakmeņu svarīgumu, ka apzināmies apkārtējās pasaules kontekstu. Bibliotēkai ir jāiemieso mērķis kalpot līdzcilvēkiem. Mēs nevaram būt nozīmīgi, ja nesaprotam, kas pašlaik nodarbina cilvēku prātus un ar ko viņiem būs jāsaskaras nākotnē. Ja mēs no tiesas vēlamies saviem apmeklētājiem parādīt, ka mums patiesi rūp viņu labklājība un ka mēs esam uzticama institūcija, kas attaisno viņu uzticību un atbildīgi tērējam viņu nodokļu naudu, mūsu bibliotēkām pašām ir jāiestājas par ekoloģisko ilgtspējību. Ja bezrūpīgi izturēsimies pret dabiskajiem resursiem, ja būsim bezatbildīgi nevajadzīgu lietu nodošanā atkritumos, ja mēs nespējam citiem ieskaidrot mūsu rīcības ietekmi uz apkārtējo vidi, tad pēc pāris gadu desmitiem mēs varēsim tik vien kā vairs veltīt sevi postījumu ierobežošanai. Mēs būsim pirmajās rindās, kad nāksies aizvien vairāk un vairāk iedzīvotājiem palīdzēt tikt galā ar problēmām un jautājumiem, ko mēs būtu varējuši iemācīties novērst vai nepieļaut.
 
Jūs abas esat iesaistītas Ņujorkas Bibliotēku biedrības Ilgtspējas iniciatīvā. Par ko ir runa?

Millere: Iniciatīvas mērķis ir panākt, lai bibliotēkas pievērš uzmanību klimata pārmaiņām un rāda priekšzīmi sabiedrībai. Praktiskajā plāksnē iniciatīva koncentrējas uz apziņas radīšanu un praktiski izmantojamu līdzekļu nodrošināšanu bibliotekāriem un viņu institūcijām šī uzdevuma veikšanai – pašiem orientējoties uz ilgtspējību, ar savu darbību kalpot par priekšzīmi sabiedrībai. Tāpēc esam iedzīvinājuši Sustainability Certification (Ilgtspējas sertificēšanas) programmu, kas ir sava veida vadlīnijas bibliotēkām orientācijai uz mūs visus sagaidošo apkārtējās vides krīzi. Kā pirms neilga laika ziņojām izdevumā Library Journal, Ņujorkas Hendrika Hadsona Brīvā bibliotēka bibliotēkā Montrouzā – viena no pirmajām, kas uzsāk sertifikāta īstenošanu – uz jaunās piebūves jumta instalējusi 289 saules enerģijas paneļus. Šādā veidā saražotais enerģijas daudzums tiek uzrādīts bibliotēkas ēkā, lai bibliotēkas apmeklētājus informētu par šī pasākuma jēgu.

Sarunās par nākotnes plāniem bibliotēkām jāsēž pie viena galda ar sabiedrību un jāpalīdz sasniegt nospraustos mērķus.

Ribeka T. Millere

Ko bibliotekāri var darīt, lai informētu par saviem mērķiem?

Millere: Viņiem jāprot skaidri formulēt, ko viņu bibliotēka piedāvā un kā tas ietekmē cilvēkus un sabiedrību, kam viņi kalpo. Un viņiem jāiesaistās partnerības sadarbībā, lai viņu darbs iegūtu lielāku svaru. Sarunās par nākotnes plāniem bibliotēkām jāsēž pie viena galda ar sabiedrību un jāpalīdz sasniegt nospraustos mērķus.
 
Oldriča: No visas sirds vēlos pievienoties šeit teiktajam. Daudz svarīgāk ir runāt par to, kāpēc mēs kaut ko darām, nevis par to, ko mēs darām. Turklāt veiksmīgam bibliotēkas vadītājam, pēc manām domām, jākoncentrējas uz “ilgtspējīgas bibliotēkas EEE” – Empower, Engage, Energize (dot iespēju, iesaistīt, aktivizēt). Šie trīs soļi apraksta, kā būtu jārīkojas bibliotēku vadītājiem, lai iedvesmotu savus darbiniekus un bibliotēkas apmeklētājus. Esmu ievērojusi, ka attieksme, ar kādu uztveram sev apkārtējos, atraisa fascinējošu enerģiju mijiedarbi – ja mūsu darbs ir vērsts uz to, lai dotu iespēju citiem, viņi to pašu sniegs pretī bibliotēkai. Esmu secinājusi, ka tā ir “slepenā sastāvdaļa” daudzās veiksmīgās bibliotēkās, ar kurām esmu sadarbojusies.
 

Ribeka T. Millere un Rebeka Smita Oldriča ir Ņujorkas Bibliotēku biedrības Ilgtspējas iniciatīvas komitejas locekles kopš projekta dibināšanas. Konferencē Next Library® Berlīnē viņas uzstājās ar referātu “The Future Won’t Wait: A Library-Led Approach to Sustainability” (Nākotne negaidīs – bibliotēkas kā ilgtspējas piemērs).

 
Ribeka T. Millere Ribeka T. Millere | © Rebecca T. Miller Ribeka T. Millere kopš 2013. gada ir izdevumu “Library Journal” un “School Library Journal” galvenā redaktore. Viņa intensīvi piedalās izdevumu izpētes darbā par digitālo tendenču ietekmi uz lasītājiem, bibliotēkām un izdevniecībām. Millere ir iedibinājusi ikgadējo LJ Index of Public Library Service (Labāko ASV publisko bibliotēku sarakstu) un projektu New Landmark Libraries (Labāko zinātnisko bibliotēku saraksts). Kopā ar Barbaru A. Genco Millere ir izdevusi “Better Library Design: Ideas from Library Journal” (2016), kā arī “Scales on Censorship: Real Life Lessons from School Library Journal” (2015). Sešus gadus Millere bija National Book Critics Circle valdē, divus no tiem – prezidente. Viņa ir viena no Ņujorkas Bibliotēku biedrības Ilgtspējas iniciatīvas dibinātājām.



Rebeka Smita Oldriča Rebeka Smita Oldriča | © Rebekkah Smith Aldrich Rebeka Smita Oldriča kā Ņujorkas Mid-Hudson Library System bibliotēku ilgtspējas koordinatore konsultē 66 publiskās bibliotēkas vadības, finansēšanas un aprīkojuma jautājumos. Smita Oldriča izdevumam “Library Journal” raksta par ilgtspējīgumu, ir Ņujorkas Bibliotēku biedrības Ilgtspējas iniciatīvas līdzpriekšsēdētāja, viena no ASV Bibliotēku asociācijas ALA Sustainability Round Table (Ilgtspējas apaļais galds) dibinātājām un ALA Bibliotēku nākotnes centra konsultatīvās padomes locekle. Viņa ir “Library Journal” atzīta Mover & Shaker (ietekmīga persona) un valsts mērogā uzstājas ar priekšlasījumiem par bibliotēku attīstību. 2018. gadā iznāca Smitas Oldričas jaunākā grāmata “Sustainable Thinking: Ensuring Your Library’s Future in an Uncertain World”.