Ātrā piekļuve:
Pāriet tieši uz saturu (Alt 1)Pāriet tieši uz apakšizvēlni (Alt 3)Pāriet tieši uz galveno izvēlni (Alt 2)

Interseksualitāte
Dzimumu daudzveidība

Vācijā tagad ir iespējams izvēlēties arī trešo dzimumu kā “atšķirīgs”.
Foto (fragments): © Adobe / Stockwerk-Fotodesign

Kopš 2019. gada sākuma oficiālos Vācijas personu reģistros ir pieejama arī trešā dzimuma izvēle – “atšķirīgs”. Šādai izvēles iespējai ir jānoņem izšķiršanās slogs par bērna dzimuma identitāti no to vecāku pleciem, kuru bērni piedzimst bez skaidri izteiktām viena dzimuma pazīmēm. Un tai ir jāparāda – normalitāte var izskatīties dažādi.
 

Viola Kīla

Fitnesa studijas ģērbtuvē, sabiedriskajā tualetē vai saunā – daudzas ikdienišķas situācijas pieprasa izšķiršanos starp atsevišķām telpām vīriešiem un sievietēm. Vairums cilvēku par to vispār neaizdomājas. Tomēr dažos šī šķietami vienkāršā izvēle izsauc sāpīgu mulsumu.

Ir cilvēki, kuri nav viennozīmīgi pieskaitāmi vīrišķajam vai sievišķajam dzimumam. Interseksualitāte, tātad abu dzimumu pazīmes, var izpausties dažādās variācijās. Piemēram, personai ir gan sēklinieki, gan olnīcas, kas ražo kā vīrišķos, tā arī sievišķos hormonus. Tāpat var būt, ka hromosomas, kas kombinācijā XX vai XY nosaka attiecīgi sievietes vai vīrieša dzimumu, ģenētiski iekodētas citā kombinācijā. Un gadās, ka šūnu receptori nereaģē uz dzimumhormoniem vai ka dzimumorgāni, neskatoties uz iedzimto īpašību, neattīstās pilnā mērā.

Nav pieejami precīzi skaitļi par to, cik daudz interseksuālu cilvēku ir Vācijā. Pašpalīdzības biedrību aplēsēs, pēc kurām orientējas arī Vācijas valdība, tiek runāts par 160 000 personām. 2019. gada janvārī spēkā stājies likums tām oficiālos personu reģistros piedāvā jaunu dzimuma izvēli. Līdzās iespējai “sieviete”, “vīrietis” vai “datus nenorādu”, tagad ir arī ailīte “atšķirīgs”. Kāpēc tas ir nepieciešams?

Bez tukšas ailītes dzimšanas apliecībā

Kopš 1981. gada Vācijā saskaņā ar tā dēvēto transseksuāļu likumu ir atļauts mainīt personu reģistrā ierakstīto dzimumu. Turklāt kopš 2013. gada pastāv iespēja dzimšanas apliecībā dzimumu vispār nenorādīt. Tomēr 2017. gada rudenī Vācijas konstitucionālā tiesa lēma: binārais dzimumu nošķīrums diskriminē personas, kuras nespēj sevi pieskaitīt kādam no dzimumiem, un pārkāpj vispārējās personiskās tiesības. Neaizpildītu dzimuma ailīti tiesneši neuzskatīja par līdzvērtīgu risinājumu. Nepieciešama papildus pozitīva izvēle. 2018. gada beigās Bundestāgs lēma par izvēles “atšķirīgs” ieviešanu dzimšanas reģistrācijā. Šī izvēle, teikts likumā, paredzēta “cilvēkiem, kuri iedzimto dzimumpazīmju variācijas dēļ nav nepārprotami identificējami kā sieviete vai vīrietis.” Tas attiecas ne tikai uz jaundzimušajiem, arī interseksuāli pieaugušie var izmainīt savu dzimuma identifikāciju un vārdu. Tam nepieciešama ārsta izziņa, atsevišķos gadījumos pietiek ar oficiālu deklarāciju.
 
Bet jaunais likums ir vērsts arī uz vecākiem. Ja piedzimst mazulis ar interseksualitātes pazīmēm, vecākiem nav jāpieņem lēmums, kas varētu atstāt tālejošas sekas uz bērna dzīvi. 1970. gados medicīnā nostiprinājās viedoklis, ka tā dēvētās “dzimumidentitāti piešķirošās” operācijas esot jāveic jau bērnībā: nepārprotami identificējamu dzimumorgānu kosmētiskā modulēšana pasargāšot interseksuālus bērnus no kauna un pazemošanas. Par dzimumidentitāti piešķirošu operāciju tiek uzskatīta, piemēram, mākslīgas vulvas plastiska izveidošana, klitora amputācija vai dzimumdziedzeru, tātad, seksuālos hormonus ražojošo orgānu, izgriešana. 2000. gados, nostiprinoties atziņai, ka dzimumpiederību nenosaka tikai ģenitālijas, notika viedokļa maiņa. 2007. gadā Vācu bērnu un jauniešu medicīnas biedrība distancējās no dzimumidentitāti piešķirošo operāciju prakses, un kopš 2012. gada arī Vācijas ētikas padome iesaka šo operāciju apturēšanu. ANO Komiteja pret spīdzināšanu pieprasa pat vispārēju aizliegumu bērnu ģenitāliju kosmētiskajām operācijām. Jo parasti interseksuāli bērni ir veseli.

Vai veselu bērnu laimīgu var darīt operācija?

Apvienības un pašpalīdzības grupas interseksuāļiem, kam bērnībā veikta ģenitāliju plastiskā operācija, ķirurģisko iejaukšanos vērtē kā ļoti traumatisku. Dažos gadījumos attiecīgās personas pēc operācijas nav spējīgas radīt pēcnācējus, tikpat kā nespēj izdzīvot savu seksualitāti. Apvienības pieprasa, lai lēmums par konkrētu dzimuma identitāti vai operāciju tiktu atstāts attiecīgās personas ziņā. Tomēr daži ārsti turpina rekomendēt šādas operācijas. Ķirurģisko iejaukšanos skaits – 2016. gadā Vācijā ģenitāliju plastiskās operācijas tikai veiktas vairāk nekā 2000 bērniem vecumā līdz desmit gadiem – saglabājas relatīvi nemainīgs.

Malta ir vienīgā valsts Eiropā, kur dzimumidentitāti piešķirošas operācijas bērniem ir sodāmas. Tomēr arī Vācijas jaunā likumdošana ir salīdzinoši progresīva. Visā pasaulē tikai dažās valstīs – līdzās Austrālijai, Jaunzēlandei un Argentīnai arī Indijā, Pakistānā, Bangladešā un Nepālā – dzimšanas reģistrācijā ir iespējama trešā izvēle. Turklāt likumu izdošana te ir tikai sākums. Fakts, ka pastāv vēl viens legāli atzīts dzimums, izvirzīs jaunus tiesiskos jautājumus – sākot no noteikumiem sporta komandām līdz pat sieviešu pārstāvniecības kvotai.

Izšķirošā ir dzimuma “atšķirīgs” atzīšanas nozīme: likums ir birokrātisks mēģinājums radīt apziņu par dzimumidentitātes daudzveidību. Tam jāizskaidro – arī citādāk ir normāli.