Sociālā lasīšana un bibliotēkas
Ar pārlūkprogrammu pie grāmatas

Tiešsaistes diskusijas par grāmatām.
Tiešsaistes diskusijas par grāmatām. | © Ammentorp - Fotolia.com

Progresējošā digitalizācija atstāj ietekmi uz lasīšanas paradumiem. Social Reading jeb sociālās lasīšanas formā kādreizējie lasīšanas pulciņi piedzīvo renesansi tīmeklī. Šī attīstības tendence iespaido arī bibliotēku darbu.

Vēsturiski raugoties, sociālā lasīšana nav nekas jauns. „Līdz mūsu ēras 400. gadam lasīšanu klusībā pie sevis gandrīz nemaz nepazina. Pat filozofs Augustīns brīnījās par klusībā lasošu laikabiedru,” nedēļas laikrakstā Die Zeit min zinātnes žurnāliste Astrīda Herbolda. Viedokļu apmaiņa grāmatu entuziastu vidū, kas apvienojās lasīšanas pulciņos un diskutēja par literāriem darbiem, uzplaukumu piedzīvoja galvenokārt 18. un 19. gadsimtā. Tendence, kas digitālā laikmeta zīmē tagad atgriežas kā Social Reading un jaunu izaicinājumu priekšā nostāda gan izdevniecības, gan zinātniskās un publiskās bibliotēkas.

Digitālā viedokļu apmaiņa

Dominiks Pleimlings no Maincas Grāmatzinātnes institūta sociālo lasīšanu definē kodolīgi un atvērti – kā „tiešsaistē notiekošu, intensīvu un ilgstošu viedokļu apmaiņu par tekstiem“. Lietotāji apvienojas tematiski orientētās kopienās, dokumentē savus lasīšanas paradumus, dalās ar komentāriem un citātiem. ASV bāzētā platforma Goodreads.com ar divdesmit miljoniem lietotāju ir līdere Social Reading segmentā. Vācijā līdzīgi ir organizēts forums Lovelybooks, kas apvieno ap 80000 grāmatu draugu, kuri cits citam iesaka lasāmvielu.

Digitālā lasīšanas pulciņa modeli papildina tā dēvētā Social Reading 2.0. Lasītājam tā sniedz iespēju veidot dialogu grāmatā, ļaujot vienlaicīgi lasīt un komentēt. „Why make a book digital and not make it shareable?“ teikts, piemēram, Berlīnes jaunuzņēmuma Readmill reklāmas sauklī. 2014. gada sākumā pārtrauktais interneta pakalpojums aplikācijas formā piedāvāja interaktīvu lietotāja saskarni e-grāmatu lasāmierīcēm. Noteiktu teksta fragmentu iezīmējumi bija redzami visiem platformas lietotājiem, tos bija iespējams parādīt vai paslēpt, komentēt vai kopīgot ar tādu sociālo tīklu kā Facebook vai Twitter starpniecību.

Lasīšanas paradumu evolūcija

Zinātnisko bibliotēku jomā Rēgensburgas Universitātes bibliotēkas direktors un žurnāla B.i.t.-Online galvenais redaktors Dr. Rafaēls Balls pašlaik saskata „ko-evolūciju”: „Ne tikai digitālie medija maina lasīšanas paradumus, arī lasītājs vēlas ātrāk un labāk pārlūkojamu saturu.“ Šajā ziņā analogā grāmata esot neizdevīgākās pozīcijās. Īpaši jau dabaszinātnēs pašlaik tiekot izmantotas gandrīz tikai elektroniskās publikācijas, kurās, pēc Balla teiktā, ar dažādu rīku palīdzību informāciju iespējams meklēt „precīzi atbilstoši mērķim, valodai un metodei”.

Saskaņā ar Vācijas bibliotēku statistikas datiem Vācijas zinātniskās bibliotēkas jau 2012.gadā digitālo un elektronisko mediju iegādei izdeva 41% sava budžeta. Taču arī publiskās bibliotēkas gādā par atbilstošu aprīkojumu. „Šobrīd gandrīz tūkstoš publisko bibliotēku Vācijā piedāvā e-grāmatu elektronisko lejupielādi uz noteiktu laiku,” 2013. gada oktobrī vēstīja Vācijas Grāmatu izdevēju un tirgotāju apvienības informatīvais izdevums.

Grāmatas ar pievienoto vērtību zinātnē

No zinātnes perspektīvas Rafaēls Balls tendencē lasīt elektroniskās publikācijas saskata tikai pozitīvo: „Ja e-grāmatas ar multimediju saturu un saitēm piedāvā vairāk nekā vienkārša drukātās grāmatas PDF versija, tās tiešām ir grāmatas ar pievienoto vērtību“. Zinātnisko bibliotēku jomā gan vairāk runā par Scientific Reading, nevis Social Reading, taču interakcijas iespējas ir līdzīgas, “kaut arī viedokļu apmaiņa nenotiek pēc tērzēšanas principa”, uzsver Zuzanne Getkere, kura Diseldorfas Universitātes bibliotēkā vada Integrētās mediju apstrādes nodaļu. Viņa norāda uz tīmekļa programmatūras sistēmu Mendeley, kas sociālā tīkla formā dažādos veidos atbalsta komunikāciju un sadarbību zinātnieku vidū. Piemēram, atbilstoši lietotāja personiskajam profilam viņš saņem informāciju, ja tiek publicēts jauns izdevums vai komentēta kāda publikācija. Tā “noteikti ir nākotnes darba platforma”, saka Getkere.

Publiskās bibliotēkas digitālajā telpā

Publiskās bibliotēkas šobrīd atrodas lielāku izaicinājumu priekšā. „Ņemot vērā to pašreizējās struktūras, Social Reading tajās īstenojama tikai ar grūtībām,” skaidro Ķelnes Profesionālās augstskolas Informācijas zinātnes institūta profesors un Informācijas un bibliotēku profesionālās apvienības (BIB) federālās valdes loceklis Toms Bekers. Iemesls tam esot lokālie un ar licencēšanu saistītie e-grāmatu fonda ierobežojumi, kas viedokļu apmaiņu ar lasītājiem citās pilsētās padarot neiespējamu. Tomēr viens no iespējamiem modeļiem varētu būt, piemēram, lasīšanas klubu ar pastāvīgām lietotāju grupām pārcelšana digitālajā vidē. Sadarbības platformās publiskās bibliotēkas varot īstenot savu kompetenču attīstītāja lomu un nodarboties ar “kultūras izglītību digitālajā telpā“, saka Bekers. „Tas bibliotēkas padara interesantas tā dēvētajai Digital Natives paaudzei.”

Top