Content and Language Integrated Learning
CLIL, FüDaF, DFU, CLILiG — ko tas nozīmē?

CLIL sasaista svešvalodas un mācību priekšmeta saturu.
© Goethe-Institut

CLIL ir saīsinājums angļu valodā lietotajam jēdzienam Content and language integrated learning un nozīmē mācību satura un valodas integrētu apguvi. Šai pieejai ir raksturīgas daudzveidīgas īstenošanas formas, kas ļauj dažādot mācību procesu,  tādēļ šobrīd Eiropā CLIL pieeja ir izpelnījusies īpašu interesi.

Content and Language Integrated Learning (CLIL) apzīmē izglītības pieeju, kurā svešvalodas apguve saplūst ar specializētu saturu. Content and Language Integrated Learning in German (CLILiG) gadījumā vācu valoda tiek apgūta kombinācijā ar citu mācību priekšmetu, piemēram, bioloģijas, ģeogrāfijas un mākslas, saturu. Atšķirībā no DaF apmācības skolēni mācās ne tikai vācu valodu, bet kopā ar šo svešvalodu apgūst arī specializētās zināšanas. CLILiG kā pedagoģisks koncepts ir izveidojies galvenokārt Eiropā. CLILiG nostiprināšanos Eiropas skolu apmācībā ir stimulējusi gan robežu atvēršana, gan arī ekonomiskā attīstība un globalizācija. Taču tagad šī pieeja ir svarīga arī ārpus Eiropas. CLILiG koncepcijai var pakārtot dažādus variantus, kas ir svarīgi vairākprofilu padziļinātajā apmācībā (Haataja/Wicke 2015). No vienas puses, pastāv variants, kurā tiek uzsvērta valodu apguve un mācībspēki integrē specializētās apmācības aspektus. No otras puses, pastāv trīs varianti, kur galvenā ir mācību priekšmeta apguve ar lielu vācu valodas satura daļu dažādos apjomos.

Starpdisciplīnu vācu valodas kā svešvalodas apmācība (FüDaF)

FüDaF ir tikai viens no četriem CLILiG svešvalodu apguves variantiem, kas ir atvērts specializētās apmācības ietekmei. Šeit mācībspēki valodu apguvē integrē citu mācību priekšmetu, piemēram, mākslas, mūzikas, fizikas, bioloģijas un vēstures, individuālo saturu un īpašības. Tā kā trīs iepriekš minētie, tehniski orientētie varianti vēl nav izveidoti daudzās skolu mācību vidēs visā pasaulē, tad šīs CLILiG mācīšanas metodes tilta funkciju uzņemas FüDaF (Wicke/Rottmann 2015: 11). Integrējot FüDaF specializētu saturu (sveš)valoda nav vienkārši objekts, bet gan galvenokārt elementārs un autentisks saziņas līdzeklis DaF apmācības nolūkos (turpat). Mācībspēki specializēto saturu var iekļaut gan uz mācībām orientētā izglītībā, gan arī kā mācību darba alternatīvu. Viņi bagātina atsevišķas nodarbības ar papildu saturu vai izlaiž nodaļu(daļas).

CLILiG dod iespēju kombinētai vācu valodas un MINT apguvei
CLILiG dod iespēju kombinētai vācu valodas un MINT apguvei. | Foto: © science photo - Fotolia.com

Bilingvālā specializētā apmācība vācu valodā

Šajā bilingvālajā specializētās apmācības variantā, kas tiek īstenots vācu valodā, mācības koncentrējas uz specializēto saturu. Tas skolēniem tiek mācīts gan dzimtajā, gan arī mērķa, proti, vācu, valodā. Tātad šajā CLILiG variantā nodarbības daļēji notiek vismaz divās valodās. Šādā veidā valodu un komunikācijas proporcija dažādos mācību priekšmetos var ievērojami atšķirties. Bilingvālai mācību priekšmeta apguvei skolās vissvarīgākais būtu pietiekami daudzi kvalificēti pasniedzēji un piemēroti materiāli.
 

Vācu valodas (daļēji) padziļinātā programma

Skolēni vairākās Eiropas valstīs tiek daļēji iesaistīti svešvalodu apmācībā, kas ir koncentrēta uz specializāciju un atbilst šim variantam. To ir ietekmējusi nostiprināšanas programma Kanādā, Austrālijā un ASV. Šeit ir izstrādāta arī pilna un daļēja nostiprināšanas apmācība. Kaut arī mācībspēki visus mācību priekšmetus svešvalodā pirmkārt māca pēc svešvalodas izpratnes, tomēr svešvalodā diemžēl tiek mācīti tikai atsevišķi mācību priekšmeti. Mācību priekšmetu izvēle atsevišķās nostiprināšanas programmās ievērojami atšķiras, jo tā ir atkarīga ne tikai no mācību programmas, bet arī no kvalificēta mācību personāla un atbilstošu mācību materiālu pieejamības. Mācības atsevišķos mācību priekšmetos ir orientētas uz obligāto mācību programmu. Tomēr īpatnība ir tā, ka svešvaloda nav objekts, bet gan specializēti koncentrētu apmācību līdzeklis. 
 

Padziļināta mācību priekšmetu apguve vācu valodā (DFU)

Vācu valodas specializētajai apguvei ir senas tradīcijas vācu skolās ārvalstīs, kurām tā tika izstrādāta. Laika gaitā sākotnējās vācu valodas nodarbību izpratne specializētajā apmācībā tika paplašināta, lai izprastu šīs koncepcijas attīstības iespējas. Grozījumā ir uzsvērts, ka DFU ir uzmanīgi jārīkojas ar valodu un tās apguvi (Leisen 2013: 3-6). Šādā veidā tiek atbalstīti ne tikai mācībspēki vācu skolās ārzemēs, bet arī citās Vācijas Federatīvās Republikas sponsorētajās skolās. Atšķirībā no citiem CLILiG variantiem DFU ir daudz materiālu, pateicoties tā senajām tradīcijām. DFU ietvaros komunikācija vienīgi vācu valodā notiek ne tikai dabas zinātnēs, bet arī mūzikas un mākslas priekšmetos un vēsturē. Atšķirībā no nostiprināšanas programmas DFU notiek dažādos mācību priekšmetos. Apmācība dzimtajā valodā tiek piedāvāta tikai dažos mācību priekšmetos. Darbam dažādos mācību priekšmetos ir pieejami vairāki metožu instrumenti, ko galvenokārt ir izstrādājis Jozefs Leizens (Josef Leisen) (turpat).
 

CLIL mērķi

Pretstatā pārējiem trim variantiem FüDAF ir noteikti saskarsmes punkti, kur vācu valodas zināšanas var paplašināt, integrējot specializētos aspektus.
Tomēr visi četri varianti skolēniem palīdz iegūt diskusiju prasmes uz specializācijas pamata. Pielietojot šīs spējas, skolēni var iesaistīties kultūras un profesionālās diskusijās svešvalodā. Tas ir svarīgi gan specializētās studijās, gan vēlākā profesionālā kontekstā. Audzēkņiem kopumā būtu jāapgūst ne tikai minētās pamata sarunvalodas prasmes, ko Cummins apzīmē kā Basic Interpersonal Skills (BICS), bet arī kognitīvās akadēmiskās valodu prasmes, angliski Cognitive Academic Language Proficiency (CALP) (Leisen 2013: 59). CLILiG ietver visus četrus variantus, kas palīdz uzlabot skolēnu kognitīvās akadēmiskās valodas prasmes (turpat). 

CLIL sekmē akadēmiskās valodas apguvi.
CLIL sekmē akadēmiskās valodas apguvi. | Foto: © kasto - Fotolia.com

literatūra

LITERATŪRAHaataja, Kim/Wicke, Rainer E. (2015): Sprache und Fach. Integriertes Lernen in der Zielsprache Deutsch. Minhene: Hueber-Verlag.

Haataja, Kim/Wicke, Rainer E. (2016): Fach- und sprachintegriertes Lernen in der Zielsprache Deutsch (CLILiG). In: Fremdsprache Deutsch. H. 54, S. 3-9.

Leisen, Josef (2013): Handbuch Sprachförderung im Fach. Sprachsensibler Fachunterricht  in der Praxis. Štutgarte: Klett-Verlag.

Wicke, Rainer E./Rottmann, Karin (2015): Musik und Kunst im Unterricht Deutsch als Fremdsprache. Berlīne: Cornelsen Verlag.